< Psalmi 64 >
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.
MAIN Kot, kotin ereki nil ai ni ai injenjued. Kom kotin jinjila maur i mon ai imwintiti weit.
2 Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.
Kom kotin karuki ia la jan mon pokon en me jued akan, mon pwin en me wia japun kan.
3 Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,
Me kin ada lo’rail dueta kodlaj pot, o me kaonopada ar kajik katieu, iei ar lokaia jued,
4 Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.
Pwen rir kajikiedi me lelapok o; madan re pan kajikiedi i, o jota injenoki.
5 Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?
Irail me weit ni ar tiak jued, o re kin inda, duen ar pan injar, o re kin inda: Ij me pan kak kilan?
6 Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.
Irail kin madamadaua duen me jued. Kitail kapwaiadar, karoj kileledier. Monion en aramaj me widin o meid koiok ni morjued.
7 Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.
A Kot pan kotin kajik ir edi madan, pwen kamadak on ir.
8 Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.
Pein lo arail pan kapup ir edi, o karoj, me pan kilan, pan kaurureki.
9 Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.
O aramaj karoj pan majak o inda: Mepukat Kot kotin wiadar. O re pan aja, me i japwilim a dodok.
10 Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.
Me pun o pan perenki Ieowa, o pan liki i, o me lelapok kan karoj pan pereperen.