Psalmi 64

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausi, ak Dievs, manu balsi, kad es žēlojos; pasargi manu dzīvību no ienaidnieku briesmām.

Zborovođi. Psalam. Davidov. Poslušaj, Bože, moje žalbe glas; od strašna dušmanina život mi čuvaj!

2 Apslēp mani no ļaunu ļaužu padomiem, no ļaundarītāju trakošanas.

Štiti me od mnoštva opakih, sakrij od bjesnila zlotvora

3 Tie savas mēles trin kā zobenu, un uzvelk savas bultas, savus rūgtos vārdus,

koji bruse jezike k'o mačeve, otrovne riječi izbacuju kao strijele,

4 Šaut slepeni nenoziedzīgam; tie šauj viņam piepeši un nebīstas.

da iz potaje rane nedužna, da ga rane iznenada ne bojeć' se ničega.

5 Tie iedrošinājās paši ļaunā padomā, tie runā, slepeni likt valgus, un saka: kas to redzēs?

Spremni su na djelo pakosno, snuju kako će kradom zamke staviti i govore: “Tko će nas vidjeti?”

6 Tie domā uz visādu blēdību, tiem gatavs ir viņu gudrais padoms, prātu un sirdi nevienam nevar izdibināt.

Snuju zlodjela, smišljene osnove kriju: pamet i srce čovječje bezdan su duboki.

7 Bet Dievs ar bultu tos šaus piepeši, ka tiem gan sāpēs.

No Bog ih ranjava strijelom, odjednom ih rane prekriju.

8 Caur savu pašu mēli tie taps apgāzti; ikkurš, kas uz tiem skatās, bēgs.

Vlastiti jezik propast im donosi, kimaju glavom oni što ih vide:

9 Un visi cilvēki bīsies un sacīs: to Dievs ir darījis, un sapratīs, ka tas ir Viņa darbs.

svi se boje, Božje djelo slave i misle o onom što on učini.

10 Tas taisnais priecāsies iekš Tā Kunga, un paļausies uz Viņu, un visi sirdsskaidrie teiktin teiksies.

Pravednik se raduje u Jahvi, njemu se utječe, i kliču svim srcem čestiti.