Psalmi 63

1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

Ry Andrianañahare, Ihe ro Andrianañahareko; hitsoek’ azo iraho; miheahea azo ty fiaiko, misalala azo ty sandriko hoe an-tane kànkañe vozake tsy aman-drano,

2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

Ho treako amy miavakey ao irehe, hahaisake ty haozara’o naho ty enge’o.

3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

Toe soa te amo haveloñeo ty fiferenaiña’o, hisabo Azo o soñikoo.

4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

Hañandriañe Azo t’ie mbe veloñe; i tahina’oy ty hañonjonako tañañe.

5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

Anjañe ty fiaiko hoe aman-tso-kena naho solike, vaho mandrenge Azo an-tsoñy mifale ty vavako,

6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

ie mahatiahy Azo am-pandreañe ao, naho mitsakore Azo am-pijilovan-kaleñe.

7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

Ihe ro mpañolotse ahiko, naho an-kalon’ela’o ao ty hirebehako.

8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

Mipitek’ ama’o ty fiaiko; manohañe ahy ty fità’o havana.

9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

Fe hajoroboñe an-tsikeokeok’ao ze mipay handrotsake ty fiaiko;

10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

Havariñe an-kaozara’ i fibaray iereo ho tsindrohe’ ty farasy.

11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.

Andriañahare ty irebeha’ i Mpanjakay, mirañorañoa ze hene mifanta ama’e; fe hampidiñeñe ty faliem-pandañitse.