Psalmi 63

1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

Psalmus David, cum esset in deserto Idumææ. [Deus, Deus meus, ad te de luce vigilo. Sitivit in te anima mea; quam multipliciter tibi caro mea!

2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

In terra deserta, et invia, et inaquosa, sic in sancto apparui tibi, ut viderem virtutem tuam et gloriam tuam.

3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

Quoniam melior est misericordia tua super vitas, labia mea laudabunt te.

4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

Sic benedicam te in vita mea, et in nomine tuo levabo manus meas.

5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

Sicut adipe et pinguedine repleatur anima mea, et labiis exsultationis laudabit os meum.

6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

Si memor fui tui super stratum meum, in matutinis meditabor in te.

7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

Quia fuisti adjutor meus, et in velamento alarum tuarum exsultabo.

8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

Adhæsit anima mea post te; me suscepit dextera tua.

9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

Ipsi vero in vanum quæsierunt animam meam: introibunt in inferiora terræ;

10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

tradentur in manus gladii: partes vulpium erunt.

11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.

Rex vero lætabitur in Deo; laudabuntur omnes qui jurant in eo: quia obstructum est os loquentium iniqua.]