< Psalmi 63 >
1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.
Yon Sòm David, lè l te nan dezè Juda a. O Bondye, Ou se Bondye mwen. Mwen va chache Ou ak tout kè m. Nanm mwen swaf pou Ou. Chè m anvi Ou nan yon peyi epwize e sèch kote nanpwen dlo.
2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.
Konsa, mwen te wè Ou nan sanktiyè a, ak pouvwa Ou, ak laglwa Ou.
3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.
Akoz lanmou dous Ou pi bon pase lavi, lèv mwen va louwe Ou.
4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.
Pou sa, mwen va beni Ou tout tan ke m viv. Mwen va leve men m nan non Ou.
5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.
Nanm mwen satisfè konsi avèk ma zo ak grès, e bouch mwen ap ofri lwanj avèk lèv ranpli de jwa.
6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.
Lè m sonje Ou sou kabann mwen, mwen medite sou Ou nan vèy de nwi la.
7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.
Paske Ou te konn sekou mwen. Nan lonbraj a zèl Ou, mwen chante ak jwa.
8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.
Nanm mwen kole ak Ou. Men dwat Ou fè m kenbe.
9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.
Men (sila) ki chache lavi mwen pou detwi li yo, va desann jis nan fon latè.
10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.
Yo va livre a pouvwa nepe. Yo va tounen manje pou rena mawon.
11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.
Men Wa a va rejwi nan Bondye. Tout moun ki sèmante pa Li menm yo, va twouve glwa. Paske bouch a (sila) ki bay manti yo, va fèmen.