Psalmi 63

1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

Ein Psalm Davids, da er war in der Wüste. Gott, du bist mein Gott; frühe wache ich zu dir. Es dürstet meine Seele nach dir, mein Fleisch verlanget nach dir, in einem trockenen und dürren Lande, da kein Wasser ist.

2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

Daselbst sehe ich nach dir in deinem Heiligtum, wollte gerne schauen deine Macht und Ehre.

3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

Denn deine Güte ist besser denn Leben. Meine Lippen preisen dich.

4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

Daselbst wollte ich dich gerne loben mein Leben lang und meine Hände in deinem Namen aufheben.

5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

Das wäre meines Herzens Freude und Wonne, wenn ich dich mit fröhlichem Munde loben sollte.

6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

Wenn ich mich zu Bette lege, so denke ich an dich; wenn ich erwache, so rede ich von dir.

7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

Denn du bist mein Helfer, und unter dem Schatten deiner Flügel rühme ich.

8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

Meine Seele hanget dir an; deine rechte Hand erhält mich.

9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

Sie aber stehen nach meiner Seele, mich zu überfallen; sie werden unter die Erde hinunterfahren.

10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

Sie werden ins Schwert fallen und den Füchsen zuteil werden.

11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.