< Psalmi 63 >
1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.
A Psalm of David, in his being in the wilderness of Judah. O God, Thou [art] my God, earnestly do I seek Thee, Thirsted for Thee hath my soul, Longed for Thee hath my flesh, In a land dry and weary, without waters.
2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.
So in the sanctuary I have seen Thee, To behold Thy strength and Thine honour.
3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.
Because better [is] Thy kindness than life, My lips do praise Thee.
4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.
So I bless Thee in my life, in Thy name I lift up my hands.
5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.
As [with] milk and fatness is my soul satisfied, And [with] singing lips doth my mouth praise.
6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.
If I have remembered Thee on my couch, In the watches — I meditate on Thee.
7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.
For Thou hast been a help to me, And in the shadow of Thy wings I sing.
8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.
Cleaved hath my soul after Thee, On me hath Thy right hand taken hold.
9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.
And they who for desolation seek my soul, Go in to the lower parts of the earth.
10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.
They cause him to run on the edge of the sword, A portion for foxes they are.
11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.
And the king doth rejoice in God, Boast himself doth every one swearing by Him, But stopped is the mouth of those speaking lies!