Psalmi 63

1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

(En salme af David, da han var i Judas ørken.) Gud, du er min Gud, dig søger jeg, efter dig tørster min Sjæl, efter dig længes mit Kød i et tørt, vansmægtende, vandløst Land

2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

(således var det, jeg så dig i Helligdommen) for at skue din Vælde og Ære;

3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

thi din Nåde er bedre end Liv, mine Læber skal synge din Pris.

4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

Da vil jeg love dig hele mit Liv, opløfte Hænderne i dit Navn,

5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

Som med fede Retter mættes min Sjæl, med jublende Læber priser min Mund dig,

6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

når jeg kommer dig i Hu på mit Leje, i Nattevagterne tænker på dig;

7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

thi du er blevet min Hjælp, og jeg jubler i dine Vingers Skygge.

8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

Dig klynger min Sjæl sig til, din højre holder mig fast.

9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

Forgæves står de mig efter livet, i Jordens Dyb skal de synke,

10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

gives i Sværdets Vold og vorde Sjakalers Bytte.

11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.

Men Kongen glædes i Gud; enhver, der sværger ved ham, skal juble, thi Løgnernes Mund skal lukkes.