Psalmi 63

1 Dāvida dziesma, kad viņš bija Jūda tuksnesī. Ak Dievs! Tu esi mans stiprais Dievs, Tevi es meklēju pašā rītā, pēc Tevis slāpst manai dvēselei, pēc Tevis ilgojās mana miesa sausā un izkaltušā zemē, kur ūdens nav.

En Salme af David, da han var i Judas Ørken.

2 Tā es svētā vietā pēc Tevis esmu skatījies, redzēt Tavu spēku un Tavu godību.

Gud, du er min Gud, dig søger jeg, efter dig tørster min Sjæl, efter dig længes mit Kød i et tørt, vansmægtende, vandløst Land

3 Jo Tava žēlastība ir labāka nekā dzīvība; manas lūpas Tevi slavē.

(saaledes var det, jeg saa dig i Helligdommen) for at skue din Vælde og Ære;

4 Tā es Tevi gribētu teikt mūžam, un pacelt savas rokas Tavā Vārdā.

thi din Naade er bedre end Liv, mine Læber skal synge din Pris.

5 Tad mana dvēsele taptu paēdināta kā ar taukumiem un gardumiem, un mana mute Tevi slavētu ar priecīgām lūpām.

Da vil jeg love dig hele mit Liv, opløfte Hænderne i dit Navn,

6 Es Tevi pieminu apguldamies, un uzmozdamies es domāju uz Tevi.

Som med fede Retter mættes min Sjæl, med jublende Læber priser min Mund dig,

7 Jo Tu esi mans palīgs, un Tavu spārnu pavēnī es dziedāšu priecīgi.

naar jeg kommer dig i Hu paa mit Leje, i Nattevagterne tænker paa dig;

8 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tura.

thi du er blevet min Hjælp, og jeg jubler i dine Vingers Skygge.

9 Bet tie, kas manu dvēseli meklē izpostīt, nogrims pašos zemes dziļumos.

Dig klynger min Sjæl sig til, din højre holder mig fast.

10 Tos nodos zobena asmenim un tie būs lapsām par barību.

Forgæves staar de mig efter Livet, i Jordens Dyb skal de synke,

11 Bet ķēniņš priecāsies iekš Dieva; kas pie tā zvēr, tas lielīsies; jo melkuļu mute taps aizbāzta.

gives i Sværdets Vold og vorde Sjakalers Bytte. Men Kongen glædes i Gud; enhver, der sværger ved ham, skal juble, thi Løgnernes Mund skal lukkes.