Psalmi 62

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, Jedutunam. Tiešām, mana dvēsele ir klusu uz Dievu, no Viņa nāk mana pestīšana.

למנצח על-ידותון-- מזמור לדוד ב אך אל-אלהים דומיה נפשי ממנו ישועתי

2 Tiešām, Viņš ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es daudz nešaubīšos.

אך-הוא צורי וישועתי משגבי לא-אמוט רבה

3 Cik ilgi jūs visi vienam krītat virsū, to satrieciet kā ielīkušu sienu un iedauzītu mūri?

עד-אנה תהותתו על-איש-- תרצחו כלכם כקיר נטוי גדר הדחויה

4 Viņi uz to vien domā, viņu nogāzt no viņa godības; tiem patīk meli; ar savu muti tie svētī, bet sirds dziļumā tie lād. (Sela)

אך משאתו יעצו להדיח-- ירצו כזב בפיו יברכו ובקרבם יקללו-סלה

5 Tiešām, mana dvēsele, esi klusu uz Dievu, jo no Viņa ir mana cerība.

אך לאלהים דומי נפשי כי-ממנו תקותי

6 Viņš vien ir mans akmens kalns un mans Pestītājs, mans patvērums, ka es nešaubīšos,

אך-הוא צורי וישועתי משגבי לא אמוט

7 Pie Dieva ir mana pestīšana un mans gods, mana stipruma klints, mana cerība stāv uz Dievu.

על-אלהים ישעי וכבודי צור-עזי מחסי באלהים

8 Cerējiet uz Viņu vienmēr, jūs ļautiņi, izgāziet savu sirdi Viņa priekšā; Dievs mums ir par patvērumu. (Sela)

בטחו בו בכל-עת עם-- שפכו-לפניו לבבכם אלהים מחסה-לנו סלה

9 Tiešām, cilvēku bērni nav nekas, lieli ļaudis ir nelietība; uz svariem likti tie kopā būtu vieglāki nekā vējš.

אך הבל בני-אדם-- כזב בני-איש במאזנים לעלות המה מהבל יחד

10 Nepaļaujaties uz netaisnību un uz laupījumu neliekat tukšu cerību; kad bagātība vairojās, tad nedodaties uz to ar savu sirdi.

אל-תבטחו בעשק ובגזל אל-תהבלו חיל כי-ינוב-- אל-תשיתו לב

11 Dievs vienu vārdu ir runājis, to dažkārt esmu dzirdējis, ka Dievs ir varens.

אחת דבר אלהים--שתים-זו שמעתי כי עז לאלהים

12 Un Tu, ak Kungs, esi žēlīgs, jo Tu maksā ikvienam pēc viņa darba.

ולך-אדני חסד כי-אתה תשלם לאיש כמעשהו