Psalmi 61

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Klausi, ak Dievs, manu saukšanu, ņem vērā manu lūgšanu.

Sliši moj klic, oh Bog, prisluhni moji molitvi.

2 No zemes gala es Tevi piesaucu, kad mana sirds bēdājās; vadi Tu mani uz akmens kalnu, jo man tas par augstu.

Od konca zemlje bom klical k tebi, ko je moje srce preplavljeno. Vôdi me k skali, ki je višja kakor jaz.

3 Jo Tu man esi patvērums, stiprs tornis pret maniem ienaidniekiem.

Kajti zame si bil zatočišče in močna trdnjava pred sovražnikom.

4 Es palikšu Tavā dzīvoklī mūžīgi, es patveršos Tavu spārnu pavēnī. (Sela)

V tvojem šotorskem svetišču bom ostal na veke. Zaupal bom v skrivališče tvojih peruti. (Sela)

5 Jo Tu, Dievs, esi klausījis manas solīšanas, Tu devis mantību tiem, kas Tavu Vārdu bīstas.

Kajti ti, oh Bog, si uslišal moje zaobljube; dal si mi dediščino tistih, ki se bojijo tvojega imena.

6 Tu vairosi ķēniņam dzīvības laiku; viņa gadi paliks līdz radu radiem.

Kralju boš podaljšal življenje in njegova leta kakor mnoge rodove.

7 Viņš sēdēs mūžīgi Dieva priekšā; parādi viņam žēlastību un patiesību, kas viņu pasargā.

Pred Bogom bo on ostal na veke. O pripravi usmiljenje in resnico, ki ga lahko varuje.

8 Tad es dziedāšu Tavam Vārdam mūžīgi, lai es maksāju savus solījumus dienu no dienas.

Tako bom na veke prepeval hvalo tvojemu imenu, da bom lahko dnevno opravljal svoje zaobljube.