Psalmi 60
1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.
Ó Deus, tu nos rejeitaste, tu nos espalhaste, tu te indignaste; oh, volta-te para nós.
2 Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.
Abalaste a terra, e a fendeste; sara as suas fendas, pois ela treme.
3 Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.
Fizeste ver ao teu povo coisas arduas; fizeste-nos beber o vinho da perturbação.
4 Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)
Deste um estandarte aos que te temem, para arvorarem no alto, por causa da verdade (Selah)
5 Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!
Para que os teus amados sejam livres, salva-nos com a tua dextra, e ouve-nos;
6 Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.
Deus falou na sua santidade: Eu me regozijarei, repartirei a Sichem e medirei o vale de Succoth.
7 Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.
Meu é Galaad, e meu é Manasseh; Ephraim é a força da minha cabeça; Judá é o meu legislador.
8 Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!
Moab é o meu vaso de lavar; sobre Edom lançarei o meu sapato; alegra-te, ó Palestina, por minha causa.
9 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
Quem me conduzirá à cidade forte? Quem me guiará até Edom?
10 Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?
Não serás tu, ó Deus, que nos tinhas rejeitado? tu, ó Deus, que não saíste com os nossos exércitos?
11 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.
Dá-nos auxílio na angústia, porque vão é o socorro do homem.
12 Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.
Em Deus faremos proezas; porque ele é que pisará os nossos inimigos.
