Psalmi 60

1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.

For the Leader; upon Shushan Eduth; Michtam of David, to teach; when he strove with Aram-naharaim and with Aram-zobah, and Joab returned, and smote of Edom in the Valley of Salt twelve thousand. O God, Thou hast cast us off, Thou hast broken us down; Thou hast been angry; O restore us.

2 Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.

Thou hast made the land to shake, Thou hast cleft it; heal the breaches thereof; for it tottereth.

3 Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.

Thou hast made Thy people to see hard things; Thou hast made us to drink the wine of staggering.

4 Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)

Thou hast given a banner to them that fear Thee, that it may be displayed because of the truth. (Selah)

5 Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!

That Thy beloved may be delivered, save with Thy right hand, and answer me.

6 Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.

God spoke in His holiness, that I would exult; that I would divide Shechem, and mete out the valley of Succoth.

7 Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.

Gilead is mine, and Manasseh is mine; Ephraim also is the defence of my head; Judah is my sceptre.

8 Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!

Moab is my washpot; upon Edom do I cast my shoe; Philistia, cry aloud because of me!

9 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?

Who will bring me into the fortified city? Who will lead me unto Edom?

10 Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?

Hast not Thou, O God, cast us off? And Thou goest not forth, O God, with our hosts.

11 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.

Give us help against the adversary; for vain is the help of man.

12 Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.

Through God we shall do valiantly; for He it is that will tread down our adversaries.