< Psalmi 60 >
1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, iemācīt pēc: „lilija ir liecība“; Kad viņš kāvās ar Sīriešiem no Mezopotamijas un ar Sīriešiem no Cobas, un Joabs nāca atpakaļ un sakāva no Edomiešiem divpadsmit tūkstošus sāls ielejā. Dievs, Tu mūs esi atmetis, izkaisījis, Tu esi bijis dusmīgs, griezies atkal pie mums.
Gode! Di da nini higale, nini hasali. Di da ninima ougi galu. Be wali ninima bu beba: ma!
2 Tu zemi esi kustinājis un šķēlis, dziedini viņas plīsumus, jo viņa šaubās.
Di da soge fogoma: ne hamoi amola Di da soge damuni, a:lesi. Soge da agele sa: imu gadeneiba: le, ea fa: ginisi amo uhinisima.
3 Tu Saviem ļaudīm grūtumu esi licis redzēt, ar reibuma vīnu Tu mūs esi dzirdinājis.
Dia hamobeba: le, Dia fi da se bagade naba. Ninia da adini ba: i dunu defele, amane gigiawasa ahoa.
4 Tiem, kas Tevi bīstas, Tu esi devis karogu, celties patiesības labad. (Sela)
Di da dunu Dima beda: be, ilima diwaneya udidibi amo mae ba: ma: ne sisai dagoi.
5 Lai Tavi mīļie taptu atsvabināti, tad palīdzi nu ar Savu labo roku un paklausi mūs!
Dia gasa bagade amoga nini gaga: ma! Dunu amo da Dia dogolegei, ilia da gaga: su ba: ma: ne, ninia sia: ne gadosu amoma dabe adole ima.
6 Dievs runā Savā svētā vietā, par to es priecājos; es dalīšu Šehemi un mērošu Sukota ieleju.
Ea hadigi sogebi amogainini, Gode da amane sia: i “Na da hasalasili, Siegeme moilai bai bagade amola Sagode Fago amo alalo hahamone, huluane momogili Na fi dunuma imunu.
7 Gileāds Man pieder, un Manasus Man pieder, un Efraīms ir Manas galvas stiprums, Jūda ir Mans valdības zizlis.
Gilia: de da Na: Ma: na: sa amola da Na: Ifala: ime da Na dialuma figisu amola Yuda da Na Hina Bagade Dagulu.
8 Moabs ir Mans mazgājamais trauks; Savu kāju Es stiepju pār Edomu; tu, Fīlistu zeme, kliedzi par Mani!
Be Na da Moua: be amo na lobo dodofesu ofodo hamomu. Amola Na da Idome amo Ni lai dagoi, amo enoga dawa: digima: ne, Na da emo salasu gisa: le, Idomema galagamu! Filisidini dunu da Nama bagadewane hasalasibiba: le, Nama ha: gi wele sia: su hamomu, ilia da dawa: bela: ? Amane hame!”
9 Kas mani vadīs tai stiprā pilsētā? Kas mani pavadīs līdz Edomam?
Gode! Nowa da na oule, gasa bagade gagili sali moilai fi amoga heda: ma: bela: ? Nowa da na sigi aligili, Idome amoga masa: bela: ?
10 Vai ne tu, Dievs, kas mūs biji atmetis un neizgāji, ak Dievs, ar mūsu karaspēku?
Di da dafawane nini higale fisiagabela: ? Di da ninia dadi gagui dunu ilima gilisili mogodigili gadili masa: bela: ?
11 Dod mums palīgu bēdu laikā, jo cilvēku pestīšana nav nekas.
Ninima ha lai dunu da nini hasalasa: besa: le, Dia nini fidima. Bai osobo bagade dunu ilia fidisu da hamedeidafa gala.
12 Ar Dievu darīsim stiprus darbus. Viņš samīdīs mūsu pretiniekus.
Gode da ninimagasea, ninia da ili hasalasimu. E da ninima ha lai dunu ili hasalimu.