Psalmi 6

1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!

Oh Gospod, ne oštevaj me v svoji jezi niti me ne karaj v svojem silnem nezadovoljstvu.

2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,

Usmili se me, oh Gospod, kajti slaboten sem. Oh Gospod, ozdravi me, kajti moje kosti so nadlegovane.

3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?

Moja duša je prav tako boleče nadlegovana. Toda ti, oh Gospod, doklej?

4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.

Vrni se, oh Gospod, osvobodi mojo dušo. Oh reši me zaradi svojega usmiljenja.

5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? (Sheol h7585)

Kajti v smrti ni spomina nate. Kdo se ti bo zahvaljeval v grobu? (Sheol h7585)

6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,

Izmučen sem zaradi svojega stokanja, vso noč močim svojo posteljo, svoje ležišče zalivam s svojimi solzami.

7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.

Moje oko je iztrošeno zaradi žalosti, ostareva zaradi vseh mojih sovražnikov.

8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.

Ločite se od mene, vsi vi delavci krivičnosti, kajti Gospod je slišal glas mojega jokanja.

9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.

Gospod je uslišal mojo ponižno prošnjo, Gospod bo sprejel mojo molitev.

10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.

Naj bodo osramočeni vsi moji sovražniki in boleče nadlegovani. Naj se vrnejo in naj bodo nenadoma osramočeni.