< Psalmi 6 >
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!
Senhor, não me repreendas na tua ira, nem me castigues no teu furor.
2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
Tem misericórdia de mim, Senhor, porque sou fraco: sara-me, Senhor, porque os meus ossos estão perturbados.
3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?
Até a minha alma está perturbada; mas tu, Senhor, até quando?
4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
Volta-te, Senhor, livra a minha alma: salva-me por tua benignidade.
5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? (Sheol )
Porque na morte não há lembrança de ti; no sepulcro quem te louvará? (Sheol )
6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
Já estou cançado do meu gemido, toda a noite faço nadar a minha cama; molho o meu leito com as minhas lágrimas.
7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
Já os meus olhos estão consumidos pela mágoa, e teem-se envelhecido por causa de todos os meus inimigos.
8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
Apartai-vos de mim todos os que obrais a iniquidade; porque o Senhor já ouviu a voz do meu pranto.
9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
O Senhor já ouviu a minha súplica; o Senhor aceitará a minha oração.
10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.
Envergonhem-se e perturbem-se todos os meus inimigos; tornem atráz e envergonhem-se num momento.