< Psalmi 6 >
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim uz koklēm ar astoņām stīgām. Ak Kungs, nesodi mani Savā dusmībā, un nepārmāci mani Savā bardzībā!
Zborovođi. Uz žičano glazbalo. U oktavi. Psalam. Davidov. Jahve, nemoj me karati u srdžbi svojoj, ne kažnjavaj me u svojoj jarosti!
2 Kungs, esi man žēlīgs, jo es esmu noguris, dziedini mani, Kungs, jo mani kauli ir iztrūkušies,
Smiluj mi se, Jahve, jer sam iznemog'o, Jahve, ozdravi me jer dršću kosti moje.
3 Un mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, cik ilgi?
Duboko mi je duša potresena, a ti, o Jahve - dokle ćeš?
4 Griezies atpakaļ, Kungs, izglābi manu dvēseli, atpestī mani Tavas žēlastības dēļ.
Vrati se, Jahve, dušu mi izbavi, spasi me rad svoje dobrote:
5 Jo nāvē Tevi nepiemin; kas kapā Tevi slavēs? (Sheol )
jer među mrtvima tko te se sjeća, u Podzemlju tko ti hvale pjeva? (Sheol )
6 Es esmu piekusis no savas vaidēšanas, uz savas gultas es raudu cauru nakti, mana guļama vieta plūst no asarām,
Iznemogoh od pusta jecanja, u noći postelju plačem zalijevam, suzama ležaj natapam.
7 Mana acs ir noģindusi no skumības, un ir novītusi manu ienaidnieku dēļ.
Od žalosti oko mi gasne i slabi, jer su mnogi neprijatelji moji.
8 Atkāpjaties no manis, visi ļauna darītāji, jo Tas Kungs klausa manu raudu balsi.
Odstupite od mene, svi opaki, jer je Jahve plač moj čuo.
9 Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu pielūgšanu Tas Kungs pieņem.
Čuo je Jahve molbu moju, Jahve je primio moju molitvu.
10 Visi mani ienaidnieki paliks kaunā, tie ļoti iztrūksies, atkāpsies un paliks kaunā piepeši.
Neka se postide i užasno zbune svi moji dušmani, i puni srama neka smjesta odstupe.