Psalmi 59
1 Dāvida sirds dziesma, pēc: „nesamaitā“; kad Sauls nosūtīja, vaktēt to namu, ka viņu nokautu. Izglāb mani, mans Dievs, no maniem ienaidniekiem, pasargi mani no tiem, kas pret mani ceļas.
In finem, ne disperdas. David in tituli inscriptionem, quando misit Saul et custodivit domum ejus ut eum interficeret. Eripe me de inimicis meis, Deus meus, et ab insurgentibus in me libera me.
2 Izglāb mani no ļauna darītājiem un atpestī mani no asins ļaudīm.
Eripe me de operantibus iniquitatem, et de viris sanguinum salva me.
3 Jo redzi tie glūn uz manu dvēseli, vareni sapulcējās pret mani, lai gan neesmu grēkojis nedz noziedzies, ak Kungs!
Quia ecce ceperunt animam meam; irruerunt in me fortes.
4 Bez vainas tie tek un sataisās. Uzmosties man palīgā un skaties!
Neque iniquitas mea, neque peccatum meum, Domine; sine iniquitate cucurri, et direxi.
5 Tu, ak Kungs, Dievs Cebaot, Israēla Dievs, uzmosties, piemeklēt visus pagānus, neapžēlojies par nevienu, kas tik viltīgi dodas uz netaisnību. (Sela)
Exsurge in occursum meum, et vide: et tu, Domine Deus virtutum, Deus Israël, intende ad visitandas omnes gentes: non miserearis omnibus qui operantur iniquitatem.
6 Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un tekā(skraida) apkārt pa pilsētu.
Convertentur ad vesperam, et famem patientur ut canes: et circuibunt civitatem.
7 Redzi, tie ar savu muti plukšķ, zobeni ir viņu lūpās, jo - kas to dzird?
Ecce loquentur in ore suo, et gladius in labiis eorum: quoniam quis audivit?
8 Bet Tu, Kungs, par tiem smiesies, Tu apmēdīsi visus pagānus.
Et tu, Domine, deridebis eos; ad nihilum deduces omnes gentes.
9 Pret viņu varu es gaidīšu uz Tevi, jo Dievs ir mans patvērums.
Fortitudinem meam ad te custodiam, quia, Deus, susceptor meus es:
10 Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību, Dievs man liek ar prieku uzlūkot savus pretiniekus.
Deus meus misericordia ejus præveniet me.
11 Nenokauj tos, ka mani ļaudis to neaizmirst, izklīdini tos ar Savu varu, un nogāz tos, ak Kungs, mūsu priekšturamās bruņas!
Deus ostendet mihi super inimicos meos: ne occidas eos, nequando obliviscantur populi mei. Disperge illos in virtute tua, et depone eos, protector meus, Domine:
12 Tīri grēks ir viņu lūpu vārdi, tāpēc lai tie top sagūstīti savā lepnībā, viņu lādēšanas un to melu pēc, ko tie runā.
delictum oris eorum, sermonem labiorum ipsorum; et comprehendantur in superbia sua. Et de execratione et mendacio annuntiabuntur
13 Izdeldē tos dusmībā, izdeldē tos, ka to vairs nav, un lai atzīst, ka Dievs ir valdītājs iekš Jēkaba līdz pasaules galam. (Sela)
in consummatione: in ira consummationis, et non erunt. Et scient quia Deus dominabitur Jacob, et finium terræ.
14 Vakarā tie atnāk, rūc kā suņi, un tekā apkārt pa pilsētu.
Convertentur ad vesperam, et famem patientur ut canes: et circuibunt civitatem.
15 Tie skraida šurp un turp barības pēc, un kad nav paēduši, paliek pa nakti.
Ipsi dispergentur ad manducandum; si vero non fuerint saturati, et murmurabunt.
16 Bet es dziedāšu no Tava stipruma un teikšu rītos Tavu žēlastību, jo Tu man esi bijis augsts patvērums un glābšana bēdu dienā.
Ego autem cantabo fortitudinem tuam, et exsultabo mane misericordiam tuam: quia factus es susceptor meus, et refugium meum in die tribulationis meæ.
17 No Tevis es dziedāšu, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs!
Adjutor meus, tibi psallam, quia Deus susceptor meus es; Deus meus, misericordia mea.
