Psalmi 58

1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni?

Psalmus, in finem, ne corrumpas, David in tituli inscriptionem. Si vere utique iustitiam loquimini: recte iudicate filii hominum.

2 Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

Etenim in corde iniquitates operamini: in terra iniustitias manus vestrae concinnant.

3 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām.

Alienati sunt peccatores a vulva, erraverunt ab utero: locuti sunt falsa.

4 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,

Furor illis secundum similitudinem serpentis: sicut aspidis surdae, et obturantis aures suas,

5 Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot.

Quae non exaudiet vocem incantantium: et venefici incantantis sapienter.

6 Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus!

Deus conteret dentes eorum in ore ipsorum: molas leonum confringet Dominus.

7 Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas,

Ad nihilum devenient tamquam aqua decurrens: intendit arcum suum donec infirmentur.

8 Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules.

Sicut cera, quae fluit, auferentur: supercecidit ignis, et non viderunt solem.

9 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

Priusquam intelligerent spinae vestrae rhamnum: sicut viventes, sic in ira absorbet eos.

10 Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs.

Laetabitur iustus cum viderit vindictam: manus suas lavabit in sanguine peccatoris.

11 Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes.

Et dicet homo: Si utique est fructus iusto: utique est Deus iudicans eos in terra.