Psalmi 58

1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni?

In finem, ne disperdas. David in tituli inscriptionem. [Si vere utique justitiam loquimini, recta judicate, filii hominum.

2 Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

Etenim in corde iniquitates operamini; in terra injustitias manus vestræ concinnant.

3 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām.

Alienati sunt peccatores a vulva; erraverunt ab utero: locuti sunt falsa.

4 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,

Furor illis secundum similitudinem serpentis, sicut aspidis surdæ et obturantis aures suas,

5 Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot.

quæ non exaudiet vocem incantantium, et venefici incantantis sapienter.

6 Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus!

Deus conteret dentes eorum in ore ipsorum; molas leonum confringet Dominus.

7 Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas,

Ad nihilum devenient tamquam aqua decurrens; intendit arcum suum donec infirmentur.

8 Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules.

Sicut cera quæ fluit auferentur; supercecidit ignis, et non viderunt solem.

9 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

Priusquam intelligerent spinæ vestræ rhamnum, sicut viventes sic in ira absorbet eos.

10 Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs.

Lætabitur justus cum viderit vindictam; manus suas lavabit in sanguine peccatoris.

11 Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes.

Et dicet homo: Si utique est fructus justo, utique est Deus judicans eos in terra.]