Psalmi 58

1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni?

(Til sangmesteren. Al-tasjhet. Af David. En miktam.) Er det virkelig Ret, I taler, I Guder, dømmer I Menneskenes Børn retfærdigt?

2 Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

Nej, alle øver I Uret på Jord, eders Hænder udvejer Vold.

3 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām.

Fra Moders Liv vanslægted de gudløse, fra Moders Skød for Løgnerne vild.

4 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,

Gift har de i sig som Slangen, den stumme Øgle, der døver sit Øre

5 Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot.

og ikke vil høre på Tæmmerens Røst, på den kyndige Slangebesværger.

6 Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus!

Gud, bryd Tænderne i deres Mund, Ungløvernes Kindtænder knuse du, HERRE;

7 Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas,

lad dem svinde som Vand, der synker, visne som nedtrampet Græs.

8 Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules.

Lad dem blive som Sneglen, opløst i Slim som et ufuldbårent Foster, der aldrig så Sol.

9 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

Før eders Gryder mærker til Tjørnen, ja, midt i deres Livskraft river han dem bort i sin Vrede

10 Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs.

Den retfærdige glæder sig, når han ser Hævn, hans Fødder skal vade i gudløses Blod;

11 Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes.

Og Folk skal sige: "Den retfærdige får dog sin Løn, der er dog Guder, som dømmer på Jord!"