Psalmi 58

1 Dāvida sirds dziesma. Dziedātāju vadonim, pēc: „nesamaitā.“Vai tad jūs esat mēmi, ka nerunājat taisnību un nepareizi tiesājat, jūs cilvēku bērni?

Zborovođi. Po napjevu “Ne pogubi!” Davidov. Miktam. Zar doista krojite pravdu, vi moćni, zar sudite pravo, sinovi ljudski?

2 Tiešām, savā sirdī jūs darāt netaisnību virs zemes, ar savām rokām jūs dzenaties uz varas darbu.

Ne, već bezakonje smišljeno činite, po zemlji vam ruke dijele nepravde.

3 Bezdievīgie maldās no mātes klēpja, kas melus runā, alojās no pašām mātes miesām.

Na krivu su putu bezbošci od krila majčina, na krivu su putu lašci od utrobe.

4 Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis, kā kurlai odzei, kas savu ausi aizbāž,

U njima je otrov kao u zmije, kao u ljutice što uši začepljuje

5 Ka tā nedzird vārdotāja balsi, kas labi māk apvārdot.

da glas čarobnjakov ne čuje ni glas bajača vješta bajanju.

6 Ak Dievs, salauzi viņiem zobus mutē, ak Kungs, izrauj jauno lauvu dzerokļus!

O Bože, polomi im zube u ustima; razbij, o Jahve, čeljusti lavićima!

7 Lai tie izšķīst kā ūdens, kas notek; kad tie uzvelk savas bultas, tad lai tās ir kā aplauztas,

K'o vode što hitro otječu neka se razliju, k'o zgažena trava neka se osuše.

8 Tā kā gliemezis, kas izkūst, tā lai tie izgaist tā kā sievas nelaikā dzimis bērns, tā lai tie neredz saules.

Nek' budu k'o puž koji se pužuć' rastoči, k'o pometnut plot nek' sunca ne vide.

9 Pirms jūsu ērkšķi dabūs asus galus, viņš tos aizraus dzīvus, kā ar karstu dusmību.

Prije nego vam kotlovi trnje osjete, dok je zeleno, neka ga vihor odnese.

10 Tas taisnais priecāsies, kad viņš redz atriebšanu, viņš mazgās savas kājas bezdievīgo asinīs.

Radostan će biti pravednik kad ugleda odmazdu, noge će prati u krvi zlotvora.

11 Un cilvēki sacīs: tam taisnam būs augļi; tiešām, Dievs ir soģis virs zemes.

I reći će ljudi: “Pravednik plod svoj ima! Još ima Boga da sudi na zemlji!”