< Psalmi 56 >
1 Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „mēmais balodis svešumā“; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina.
Для дириґента хору. На „Німа голубка вдалечині“. Золотий Давидів псалом, коли филисти́мляни захопи́ли були його в Ґа́ті. Помилуй мене, Боже, бо то́пче мене чоловік, — цілий день він воює та ти́сне мене!
2 Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.
Чату́ють мої вороги цілий день, бо багато таких, що воюють завзя́то на мене!
3 Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.
Того дня, коли страх обгорта́є мене, я надію на Тебе кладу́, —
4 Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs?
я в Бозі хвали́тиму слово Його, на Бога надію кладу, й не боюся, — що тіло учи́нить мені?
5 Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.
Цілий день біль прино́сять слова́ мої, усі їхні думки́ проти мене на зло:
6 Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.
слідкують, ховаються, пильнують вони мої сто́пи... Як чатують на душу мою,
7 Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības!
так Ти через гріх віджени́ їх, пониж, Боже, людей в Своїм гніві!
8 Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā?
Полічив Ти тиня́ння моє, помісти́ ж мої сльози перед Собою, чи ж вони не запи́сані в книзі Твоїй?
9 Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
Тоді то мої вороги́ повтікають назад, того дня, як я кли́кати буду. Те я знаю, що Бог при мені,
10 Iekš Dieva es slavēšu to vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu to vārdu.
і в Бозі я справу свою докінчу́, докінчу́ я в Господі справу!
11 Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt?
На Бога надію кладу́ й не боюсь, — що́ люди́на учи́нить мені?
12 Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus.
На мені зостаються, о Боже, прися́ги Тобі, та для Тебе я ви́повню жертви хвали́.
13 Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, ir manu dvēseli no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.
Як Ти спас мою душу від смерти, то хіба ж не спасеш моїх ніг від паді́ння, щоб у світлі життя я ходив перед Богом?