Psalmi 56
1 Dāvida sirds dziesma dziedātāju vadonim, pēc: „mēmais balodis svešumā“; kad Fīlisti Gatā viņu bija saņēmuši. Apžēlojies par mani, ak Dievs, jo cilvēki mani grib aprīt; cauru dienu pretinieks mani apbēdina.
In finem, Pro populo, qui a Sanctis longe factus est, David in tituli inscriptionem, cum tenuerunt eum Allophyli in Geth. Miserere mei Deus, quoniam conculcavit me homo: tota die impugnans tribulavit me.
2 Mani ienaidnieki cauru dienu mani grib aprīt, jo daudz ir, kas man pretī stāv lepnībā.
Conculcaverunt me inimici mei tota die: quoniam multi bellantes adversum me.
3 Baiļu dienā es uz Tevi paļaujos.
Ab altitudine diei timebo: ego vero in te sperabo.
4 Iekš Dieva es slavēšu Viņa vārdu, es paļaušos uz Dievu un nebīšos; ko miesa man darīs?
In Deo laudabo sermones meos, in Deo speravi: non timebo quid faciat mihi caro.
5 Cauru dienu tie pārgroza manus vārdus, visas viņu domas pret mani ir uz ļaunu.
Tota die verba mea execrabantur: adversum me omnes cogitationes eorum, in malum.
6 Tie turas kopā un glūn, tie apsargā manas pēdas, tā kā kas pēc manas dvēseles tīko.
Inhabitabunt et abscondent: ipsi calcaneum meum observabunt. Sicut sustinuerunt animam meam,
7 Vai tad tie ar tādu netaisnību izglābsies? Gāz zemē, ak Dievs, tos ļaudis iekš dusmības!
pro nihilo salvos facies illos: in ira populos confringes.
8 Tu skaiti manas bēgšanas, saņem traukā manas asaras; vai tās nav Tavā grāmatā?
Deus, vitam meam annunciavi tibi: posuisti lacrymas meas in conspectu tuo, Sicut et in promissione tua:
9 Tad mani ienaidnieki griezīsies atpakaļ tai dienā, kad es saukšu; to es zinu, ka Dievs ir ar mani.
tunc convertentur inimici mei retrorsum: In quacumque die invocavero te: ecce cognovi quoniam Deus meus es.
10 Iekš Dieva es slavēšu to vārdu, iekš Tā Kunga es slavēšu to vārdu.
In Deo laudabo verbum, in Domino laudabo sermonem:
11 Es paļaujos uz Dievu, es nebīšos; ko cilvēki man var darīt?
in Deo speravi, non timebo quid faciat mihi homo.
12 Tev, Dievs, es esmu apsolījies, Tev es maksāšu pateicības upurus.
In me sunt Deus vota tua, quæ reddam, laudationes tibi.
13 Jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, ir manu dvēseli no slīdēšanas, ka es priekš Dieva vaiga staigāju dzīvības gaismā.
Quoniam eripuisti animam meam de morte, et pedes meos de lapsu: ut placeam coram Deo in lumine viventium.
