Psalmi 55
1 Dāvida mācības dziesma, dziedātāju vadonim, uz koklēm. Griezies, ak Dievs, pie manas lūgšanas un nepaslēpies no manām sirds nopūtām.
Zborovođi. Uza žičana glazbala. Poučna pjesma. Davidova. Počuj mi, Bože, molitvu, ne krij se molbi mojoj:
2 Liec mani vērā un paklausi mani; es esmu pilns nemiera savās raizēs, ka man jānopūšās.
obazri se na me i usliši me! Mučim se u svojoj tjeskobi,
3 Tāpēc ka ienaidnieks kliedz un bezdievīgais spaida; jo tie gāž postu uz mani un ienīst mani ar dusmām.
zbuni me vika dušmanska i tlačenje grešničko. Navališe na me nesrećom, bijesno me progone.
4 Mana sirds mokās iekš manis, un nāves izbailes man uzkritušas.
Srce mi je ustreptalo i strah me samrtni spopade.
5 Trīcēšana un drebēšana man uzgājusi, un bailes man uzbrukušas.
Užas me i trepet hvata, groza me obuze.
6 Es sacīju: kaut man būtu spārni kā balodim; es gribētu skriet, kur varētu palikt.
Zavapih: “O, da su mi krila golubinja, odletio bih da otpočinem!
7 Redzi, es tālu nobēgtu un apmestos tuksnesī. (Sela)
Daleko, daleko bih letio, u pustinji se nastanio;
8 Steigšus es izglābtos no bargas aukas un vētras.
brzo bih si potražio sklonište od bijesne oluje i vihora.”
9 Aprij tos, Kungs, sajauc viņu mēles; jo es redzu varas darbus un ķildas pilsētā.
Smeti ih, Gospode, podvoji im jezike, jer nasilje i svađu vidim u gradu;
10 Dienām naktīm tādas lietas ir pa viņas mūriem, un netaisnība un varas darbs ir viņas vidū.
danju i noću zidinama kruže; bezakonja su i nevolje u njemu.
11 Posts tur iekšā, pārestība un viltība neatstājās no viņas ielām.
Usred njega zasjede, s ulica mu nepravda i podlost ne odlaze.
12 Jo tas nav ienaidnieks, kas mani apkauno, to es varētu panest; tas nav mans nīdētājs, kas pret mani lielās, priekš tā es varētu apslēpties;
Da me pogrdio dušmanin, bio bih podnio; da se digao na me koji me mrzi, pred njim bih se sakrio.
13 Bet tu esi cilvēks no manas kārtas, mans biedrs un mans draugs.
Ali ti, ti si to bio, meni jednak, prijatelj moj, moj pouzdanik
14 Mēs kopā mīļi sarunājamies un kopā gājām Dieva namā.
s kojim sam slatko drugovao i složno hodismo u Domu Božjemu.
15 Lai nāve tiem uzbrūk, lai tie dzīvi nogrimst ellē, jo blēdības ir iekš viņu dzīvokļiem pašā viņu vidū. (Sheol h7585)
Smrt neka ih zaskoči, živi nek' siđu u Podzemlje jer im je pakost u stanu i srcu. (Sheol h7585)
16 Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs mani izpestīs.
A ja ću Boga prizvati, i Jahve će me spasiti.
17 Vakaros un rītos un dienas vidū es nopūtīšos un žēlošos, tad Viņš klausīs manu balsi.
Večerom, jutrom i o podne tužan ću jecati, i on će čuti vapaj moj.
18 Viņš uz mieru atpestī manu dvēseli no tiem, kas pret mani karo, jo to ir liels pulks man pretim.
Dat će mi mira od onih koji me progone: jer mnogi su protiv mene.
19 Tas stiprais Dievs, kas mūžam paliek, mani paklausīs un tos pazemos. (Sela) Jo tie nemaz neatgriežas un Dievu nebīstas!
Bog će čuti i njih poniziti, Onaj koji kraljuje odvijeka, jer se ne popravljaju, Boga se ne boje.
20 Jo tie pieliek savas rokas pie viņa draugiem un sagāna viņa derību.
Podižu ruke na prijatelje, savez svoj oskvrnjuju.
21 Viņu mute ir glumāka nekā sviests, bet viņu sirdī ir karš; viņu vārdi ir mīkstāki nekā eļļa, un ir taču pliki zobeni.
Usta su im glađa od maslaca, a srce ratoborno; riječi blaže od ulja, a oni - isukani mačevi.
22 Met savu nastu uz To Kungu, Tas tevi uzturēs; Viņš ne mūžam neļaus, ka taisnais šaubās.
Povjeri Jahvi svu svoju brigu, i on će te pokrijepiti: neće dati da ikada posrne pravednik.
23 Bet Tu, ak Dievs, tos nometīsi dziļā bedrē. Tie asins kārīgie un viltnieki nepanāks ne pusmūžu; bet es uz Tevi paļaujos.
A njih ti, o Bože, strmoglavi u jamu grobnu! Krvoloci i varalice ni polovicu dana neće doživjeti! A ja se u tebe uzdam!
