Psalmi 54

1 Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zifieši nāca un Saulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur Savu vārdu un nes man tiesu caur Savu varu.

Psalmus, in finem, In hymnis intellectus David, cum venerunt Ziphaei, et dixerunt ad Saul: Nonne ecce David absconditus est apud nos? Deus in nomine tuo salvum me fac: et in virtute tua iudica me.

2 Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā.

Deus exaudi orationem meam: auribus percipe verba oris mei.

3 Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Sela)

Quoniam alieni insurrexerunt adversum me, et fortes quaesierunt animam meam: et non proposuerunt Deum ante conspectum suum.

4 Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.

Ecce enim Deus adiuvat me: et Dominus susceptor est animae meae.

5 Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc Tavas uzticības.

Averte mala inimicis meis: et in veritate tua disperde illos.

6 Tad es Tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšos, Kungs, Tavam Vārdam, ka tas ir tik labs.

Voluntarie sacrificabo tibi, et confitebor nomini tuo Domine: quoniam bonum est:

7 Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus.

Quoniam ex omni tribulatione eripuisti me: et super inimicos meos despexit oculus meus.