Psalmi 54

1 Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zifieši nāca un Saulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur Savu vārdu un nes man tiesu caur Savu varu.

(Til sangmesteren. Med strengespil. En maskil af David, da zifitterne kom og sagde til Saul: "David har skjult sig hos os".) Frels mig o Gud, ved dit navn og skaf mig min ret ved din Vælde,

2 Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā.

hør, o Gud, min Bøn, lyt til min Munds Ord!

3 Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Sela)

Thi frække står op imod mig, Voldsmænd vil tage mit Liv; Gud har de ikke for Øje. (Sela)

4 Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.

Se, min Hjælper er Gud, Herren støtter min Sjæl!

5 Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc Tavas uzticības.

Det onde vende sig mod mine Fjender, udryd dem i din Trofasthed!

6 Tad es Tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšos, Kungs, Tavam Vārdam, ka tas ir tik labs.

Da vil jeg frivilligt ofre til dig, prise dit Navn, o HERRE, thi det er godt;

7 Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus.

thi det frier mig ud af al Nød; mit Øje skuer med Fryd mine Fjender!