< Psalmi 54 >
1 Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zifieši nāca un Saulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur Savu vārdu un nes man tiesu caur Savu varu.
Til Sangmesteren. Med Strengespil. En Maskil af David,
2 Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā.
da Zifiterne kom og sagde til Saul: »David har skjult sig hos os.«
3 Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Sela)
Frels mig, o Gud, ved dit Navn og skaf mig min Ret ved din Vælde,
4 Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.
hør, o Gud, min Bøn, lyt til min Munds Ord!
5 Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc Tavas uzticības.
Thi frække staar op imod mig, Voldsmænd vil tage mit Liv; Gud har de ikke for Øje. (Sela)
6 Tad es Tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšos, Kungs, Tavam Vārdam, ka tas ir tik labs.
Se, min Hjælper er Gud, Herren støtter min Sjæl!
7 Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus.
Det onde vende sig mod mine Fjender, udryd dem i din Trofasthed! Da vil jeg frivilligt ofre til dig, prise dit Navn, o HERRE, thi det er godt; thi det frier mig ud af al Nød; mit Øje skuer med Fryd mine Fjender!