Psalmi 54

1 Dāvida mācības dziesma. Dziedātāju vadonim, uz koklēm. Kad Zifieši nāca un Saulam sacīja: vai Dāvids pie mums nav paslēpies? Ak Dievs atpestī mani caur Savu vārdu un nes man tiesu caur Savu varu.

Til Sangmesteren; med Strengeleg; en Undervisning af David,

2 Ak Dievs, klausi manu lūgšanu, liec vērā, ko mana mute runā.

der Sifiterne kom og sagde til Saul: Har David ikke skjult sig hos os?

3 Jo svešinieki ceļas pret mani, un briesmīgi ļaudis meklē manu dvēseli; tie netur Dievu priekš savām acīm. (Sela)

Frels mig, Gud! ved dit Navn og beskik mig Ret ved din Magt.

4 Redzi, Dievs man ir par palīgu; Tas Kungs ir tas, kas manu dvēseli uztur.

Gud! hør min Bøn, vend Øren til min Munds Tale.

5 Viņš maksās to ļaunumu maniem nicinātājiem; izdeldē tos pēc Tavas uzticības.

Thi fremmede staa op imod mig, og Voldsmænd søge efter mit Liv; de have ikke Gud for Øje. (Sela)

6 Tad es Tev upurēšu ar labu prātu, es pateikšos, Kungs, Tavam Vārdam, ka tas ir tik labs.

Se, Gud hjælper mig; Herren er iblandt dem, som opholde min Sjæl.

7 Jo Viņš mani izglābis no visām bēdām, ka mana acs ar prieku uzlūko manus ienaidniekus.

Han skal betale mine Fjender det onde; udryd dem ifølge din Sandhed! Jeg vil ofre dig frivilligt Offer; jeg vil takke dit Navn, Herre! thi det er godt. Thi han friede mig af al Nød, og mit Øje saa sin Lyst paa mine Fjender.