Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
Til songmeisteren; ein salme av David, då profeten Natan kom til honom, etter han hadde gjenge inn til Batseba. Gud, ver meg nådig etter di miskunn! Sletta ut mine brot etter din store godhug!
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
Två meg vel rein frå mi skuld, og reinsa meg frå mi synd!
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
For mine misgjerningar kjenner eg, og mi synd er alltid framfyre meg.
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
Mot deg einast hev eg synda og gjort det som vondt er i dine augo, so du må vera rettferdig når du talar, vera rein når du dømer.
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Sjå, eg er fødd i misgjerning, og mor mi hev avla meg i synd.
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Sjå, du hev lyst til sanning i innarste; so lær meg då visdom i hjartans løynrom!
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Reinsa meg frå synd med isop, so eg vert rein! Två meg, so eg vert kvitare enn snø!
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
Lat meg høyra fagnad og gleda, lat dei bein fagna seg som du hev slege sund!
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
Løyn di åsyn for mine synder, og sletta ut alle mine misgjerningar!
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
Gud, skap i meg eit reint hjarta, og gjev meg ei ny, stødug ånd inni meg!
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
Kasta meg ikkje burt frå di åsyn, og tak ikkje din heilage ande frå meg!
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
Gjev meg atter fagnaden av di frelsa, og haldt meg uppe med ei viljug ånd!
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
So vil eg læra lovbrjotarar dine vegar, og syndarar skal venda um til deg.
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
Gud, fria meg frå blodskuld, Gud, mine frelsar! So skal mi tunga fagna seg høgt yver di rettferd.
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
Herre, lat upp mine lippor! So skal min munn forkynna din pris.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
For du hev ikkje lyst til slagtoffer - elles skulde eg gjeva deg det; i brennoffer hev du ikkje hugnad.
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
Offer for Gud er ei sundbroti ånd; eit sundbrote og knust hjarta vil du, Gud, ikkje forsmå.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
Gjer vel imot Sion etter din nåde, bygg murarne åt Jerusalem!
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Då skal du hava hugnad i rettferds offer, i brennoffer og heiloffer; då skal dei ofra uksar på ditt altar.
