Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
in finem psalmus David cum venit ad eum Nathan propheta quando intravit ad Bethsabee miserere mei Deus secundum magnam misericordiam tuam et secundum multitudinem miserationum tuarum dele iniquitatem meam
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
amplius lava me ab iniquitate mea et a peccato meo munda me
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
quoniam iniquitatem meam ego cognosco et peccatum meum contra me est semper
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
tibi soli peccavi et malum coram te feci ut iustificeris in sermonibus tuis et vincas cum iudicaris
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
ecce enim in iniquitatibus conceptus sum et in peccatis concepit me mater mea
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
ecce enim veritatem dilexisti incerta et occulta sapientiae tuae manifestasti mihi
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
asparges me hysopo et mundabor lavabis me et super nivem dealbabor
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
auditui meo dabis gaudium et laetitiam exultabunt ossa humiliata
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
averte faciem tuam a peccatis meis et omnes iniquitates meas dele
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
cor mundum crea in me Deus et spiritum rectum innova in visceribus meis
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
ne proicias me a facie tua et spiritum sanctum tuum ne auferas a me
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
redde mihi laetitiam salutaris tui et spiritu principali confirma me
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
docebo iniquos vias tuas et impii ad te convertentur
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
libera me de sanguinibus Deus Deus salutis meae exultabit lingua mea iustitiam tuam
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
Domine labia mea aperies et os meum adnuntiabit laudem tuam
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
quoniam si voluisses sacrificium dedissem utique holocaustis non delectaberis
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
sacrificium Deo spiritus contribulatus cor contritum et humiliatum Deus non spernet
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
benigne fac Domine in bona voluntate tua Sion et aedificentur muri Hierusalem
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
tunc acceptabis sacrificium iustitiae oblationes et holocausta tunc inponent super altare tuum vitulos
