Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
Auf den Siegesspender, ein Lied, von David, als der Prophet Nathan zu ihm kam, nachdem er zu Bathseba gegangen. Erbarm Dich meiner, Gott, nach Deiner Huld! Nach Deiner großen Güte tilge meine Missetaten!
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
Wasch meine Schuld mir gründlich ab, und reinige von meiner Sünde mich!
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
Denn ich erkenne meine Missetaten, und meine Sünde schwebet stets vor mir.
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
An Dir allein hab ich gesündigt, was bös in Deinen Augen ist, getan, daß Du gerecht dastehst bei Deinem Richterspruche und tadellos mit Deinem Richten.
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Geboren bin ich in der Sünde; in Schuld hat meine Mutter mich empfangen. -
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Du liebst die Wahrheit in unverhüllterweise und unterrichtest mich in Weisheit auf verborgne Art.
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Wasch mich mit Ysop rein von Sünden! Wasch mich, auf daß ich weißer sei als Schnee!
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
Vernehmen laß mich Freud' und Wonne! Laß die von Dir zerschlagenen Gebeine jubeln!
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
Verbirg Dein Angesicht vor meinen Sünden, und tilge alle meine Missetaten!
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
Erschaff mir, Gott, ein reines Herz, und in mir einen rechten Geist erzeuge!
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
Verstoß mich nimmermehr von Deinem Angesicht, und Deinen heiligen Geist entziehe mir nicht wieder! -
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
Gib wieder mir die Wonne Deines Heils! Erquicke mich mit frohgemutem Geist!
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
Die Irrenden belehre ich dann über Deine Wege, und Sünder kehren sich zu Dir. -
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
Gott, ohne Blutopfer, errette mich, Du meines Heiles Gott. Alsdann wird meine Zunge jubelnd Deine Liebe preisen.
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
Herr, öffne Du mir meine Lippen! Dann wird mein Mund Dein Lob verkünden.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
Denn Du verlangst nicht Blutopfer, noch andre Gaben. Nicht willst Du Brandopfer.
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
Mein Opfer, Gott, ist ein zerbrochener Geist, ein ganz gebrochen und zerknirschtes Herz, o Gott, verschmähst Du nie.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
In Deiner Gnade fördere Sion! Erbau die Mauern von Jerusalem!
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Dann findest Du an echten Opfern Freudesowie an Brand und ganzen Opfern. Auf Deinen Altar kommen dann Gebete.
