Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
To the Chief Musician. A Melody of David. When Nathan the Prophet had come to him, after he had gone in unto Bath-sheba. Be favorable unto me, O God, according to thy lovingkindness, And, in the multitude of thy compassions, blot out my transgressions;
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
Thoroughly wash me from mine iniquity, And, from my sin, make me pure;
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
For, my transgressions, do, I, acknowledge, And, my sin, is before me continually:
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
Against thee—against thee alone, have I sinned, And, wickedness—in thine eyes, have I done, —That thou mayest, Be justified when thou speakest, —Be clear when thou judgest.
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Lo! in iniquity, was I brought forth, And, in sin, did my mother conceive me.
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Lo! faithfulness, hast thou desired in the inward parts, Yea, in the hidden part, wilt thou cause me to know, wisdom.
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Wilt thou cleanse me from sin with hyssop, That I may be pure? Wilt thou wash me, That I may be whiter, than snow?
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
Wilt thou cause me to hear joy and gladness? The bones thou hast crushed would exult.
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
Hide thy face from my sins, —And, all mine iniquities, blot out;
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
A pure heart, create for me, O God, And, a steadfast spirit, renew within me.
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
Do not cast me away from thy presence, And, thy Holy Spirit, do not take from me:
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
Restore unto me the joy of thy salvation, And, with a willing spirit, wilt thou uphold me: —
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
I would teach transgressors thy ways, And, sinners, unto thee, should return.
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
Rescue me from shed-blood, O God, the God of my salvation, My tongue should shout thy righteousness;
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
O My Lord! my lips, wilt thou open, And, my mouth, shall declare thy praise.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
For thou wilt not desire sacrifice—that I should give it, Ascending-offering, will not please:
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
The sacrifices of God, are a spirit that is broken, —A heart—broken and crushed, O God, thou wilt not despise.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
Do good, in thy good-pleasure, unto Zion, Wilt thou build the walls of Jerusalem!
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Then, shalt thou desire the sacrifices of righteousness, Ascending-sacrifice and whole burnt-offering, Then, shall ascend upon thine altar, young bulls.
