Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
(Til sangmesteren. En salme af David, dengang Natan kom til ham, efter at han havde været inde hos Batseba.) Gud, vær mig nådig efter din Miskundhed, udslet mine Overtrædelser efter din store Barmhjertighed,
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
tvæt mig fuldkommen ren for min Skyld og rens mig for min Synd!
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
Mine Overtrædelser kender jeg jo, min Synd står mig altid for Øje.
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
Mod dig har jeg syndet, mod dig alene, og gjort, hvad i dine Øjne er ondt, at du må få Ret, når du taler, stå ren, når du dømmer.
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Se, jeg er født i Misgerning, min Moder undfanged mig i Synd.
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Du elsker jo Sandhed i Hjertets Løndom, så lær mig da Visdom i Hjertedybet.
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Rens mig for Synd med Ysop, tvæt mig hvidere end Sne;
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
mæt mig med Fryd og Glæde, lad de Ben, du knuste, juble;
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
skjul dit Åsyn for mine Synder, udslet alle mine Misgerninger;
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
skab mig, o Gud, et rent Hjerte, giv en ny, en stadig Ånd i mit Indre;
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
kast mig ikke bort fra dit Åsyn, tag ikke din hellige Ånd fra mig;
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
glæd mig igen med din Frelse, giv mig til Støtte en villig Ånd!
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
Da vil jeg lære Overtrædere dine Veje, og Syndere skal vende om til dig.
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
Fri mig fra Blodskyld, Gud, min Frelses Gud, så skal min Tunge lovsynge din Retfærd;
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
Herre, åben mine Læber, så skal min Mund forkynde din Pris.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
Thi i Slagtoffer har du ikke Behag, og gav jeg et Brændoffer, vandt det dig ikke.
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
Offer for Gud er en sønderbrudt Ånd; et sønderbrudt, sønderknust Hjerte agter du ikke ringe, o Gud.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
Gør vel i din Nåde mod Zion, opbyg Jerusalems Mure!
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Da skal du have Behag i rette Ofre, Brænd- og Heloffer, da bringes Tyre op på dit Alter.
