Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
Til Sangmesteren. En Salme af David,
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
dengang Natan kom til ham, efter at han havde været inde hos Batseba.
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
Gud, vær mig naadig efter din Miskundhed, udslet mine Overtrædelser efter din store Barmhjertighed,
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
tvæt mig fuldkommen ren for min Skyld og rens mig for min Synd!
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Mine Overtrædelser kender jeg jo, min Synd staar mig altid for Øje.
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Mod dig har jeg syndet, mod dig alene, og gjort, hvad i dine Øjne er ondt, at du maa faa Ret, naar du taler, staa ren, naar du dømmer.
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Se, jeg er født i Misgerning, min Moder undfanged mig i Synd.
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
Du elsker jo Sandhed i Hjertets Løndom, saa lær mig da Visdom i Hjertedybet.
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
Rens mig for Synd med Ysop, tvæt mig hvidere end Sne;
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
mæt mig med Fryd og Glæde, lad de Ben, du knuste, juble;
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
skjul dit Aasyn for mine Synder, udslet alle mine Misgerninger;
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
skab mig, o Gud, et rent Hjerte, giv en ny, en stadig Aand i mit Indre;
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
kast mig ikke bort fra dit Aasyn, tag ikke din hellige Aand fra mig;
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
glæd mig igen med din Frelse, giv mig til Støtte en villig Aand!
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
Da vil jeg lære Overtrædere dine Veje, og Syndere skal vende om til dig.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
Fri mig fra Blodskyld, Gud, min Frelses Gud, saa skal min Tunge lovsynge din Retfærd;
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
Herre, aaben mine Læber, saa skal min Mund forkynde din Pris.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
Thi i Slagtoffer har du ikke Behag, og gav jeg et Brændoffer, vandt det dig ikke.
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Offer for Gud er en sønderbrudt Aand; et sønderbrudt, sønderknust Hjerte agter du ikke ringe, o Gud. Gør vel i din Naade mod Zion, opbyg Jerusalems Mure! Da skal du have Behag i rette Ofre, Brænd— og Heloffer, da bringes Tyre op paa dit Alter.
