Psalmi 51
1 Dāvida dziesma. Dziedātāju vadonim. Kad pravietis Nātans pie viņa nāca, kad viņš bija gājis pie Batsebas. Apžēlojies par mani, ak Dievs, pēc Savas žēlastības, izdeldē manus pārkāpumus pēc Savas lielās sirdsžēlastības!
Zborovođi. Psalam. Davidov. Kad je k Davidu došao prorok Natan poslije njegova grijeha Smiluj mi se, Bože, po milosrđu svome, po velikom smilovanju izbriši moje bezakonje!
2 Mazgā mani labi no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem.
Operi me svega od moje krivice, od grijeha me mojeg očisti!
3 Jo es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir manā priekšā vienmēr.
Bezakonje svoje priznajem, grijeh je moj svagda preda mnom.
4 Tev vienam es esmu grēkojis un ļaunu darījis priekš Tavām acīm, ka Tu palieci taisns Savos vārdos un šķīsts Savā tiesā.
Tebi, samom tebi ja sam zgriješio i učinio što je zlo pred tobom: pravedan ćeš biti kad progovoriš, bez prijekora kada presudiš.
5 Redzi, noziedzībā esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ieņēmusi.
Evo, grešan sam već rođen, u grijehu me zače majka moja.
6 Redzi, tev patīk sirds patiesība, tad dari man zināmu to apslēpto gudrību.
Evo, ti ljubiš srce iskreno, u dubini duše učiš me mudrosti.
7 Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, ka topu šķīsts, mazgā mani, ka topu baltāks nekā sniegs.
Poškropi me izopom da se očistim, operi me, i bit ću bjelji od snijega!
8 Liec man dzirdēt prieku un līksmību, ka tie kauli līksmojās, ko Tu esi satriecis.
Objavi mi radost i veselje, nek' se obraduju kosti satrvene!
9 Apslēp Savu vaigu no maniem grēkiem un deldē visu manu noziegumu.
Odvrati lice od grijeha mojih, izbriši svu moju krivicu!
10 Radi iekš manis, ak Dievs, šķīstu sirdi un atjauno iekš manis pastāvīgu garu.
Čisto srce stvori mi, Bože, i duh postojan obnovi u meni!
11 Nemet mani nost no Sava vaiga, un neatņem no manis Savu Svēto Garu.
Ne odbaci me od lica svojega i svoga svetog duha ne uzmi od mene!
12 Atdod man atkal Savas pestīšanas prieku, un uzturi mani ar labprātīgu garu.
Vrati mi radost svoga spasenja i učvrsti me duhom spremnim!
13 Tad es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, ka grēcinieki pie Tevis atgriežas.
Učit ću bezakonike tvojim stazama, i grešnici tebi će se obraćati.
14 Izglābi mani no asins vainām, ak Dievs, tu Dievs mans Pestītājs; tad mana mēle slavēs Tavu taisnību.
Oslobodi me od krvi prolivene, Bože, Bože spasitelju moj! Nek' mi jezik kliče pravednosti tvojoj!
15 Kungs, atdari manas lūpas, tad mana mute izteiks Tavu slavu.
Otvori, Gospodine, usne moje, i usta će moja naviještati hvalu tvoju.
16 Jo Tev netīk upuris, citādi es to gribētu dot, dedzināms upuris Tev nepatīk.
Žrtve ti se ne mile, kad bih dao paljenicu, ti je ne bi primio.
17 Dieva upuris ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nesmādēsi.
Žrtva Bogu duh je raskajan, srce raskajano, ponizno, Bože, nećeš prezreti.
18 Dari labu Ciānai pēc Savas labprātības, uztaisi Jeruzālemes mūrus.
U svojoj dobroti milostiv budi Sionu i opet sagradi jeruzalemske zidine!
19 Tad Tev patiks taisnības upuri, dedzināmais un visa(kopējais) sadedzināmais upuris, tad upurēs vēršus uz Tava altāra.
Tada će ti biti mile žrtve pravedne i tad će se prinosit' teoci na žrtveniku tvojemu.
