Psalmi 50
1 Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
Pisarema raAsafi. Iye Wamasimba, Mwari, Jehovha, anotaura uye anodana nyika kubva pakubuda kwezuva kusvikira kwarinovirira.
2 No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Kubva kuZioni, rakakwana parunako, Mwari anopenya.
3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Mwari wedu anouya uye haanganyarari; moto unoparadza pamberi pake, uye dutu rine hasha rakamupoteredza.
4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Anodana matenga kumusoro, uye nenyika, kuti atonge vanhu vake achiti:
5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
“Ndiunganidzirei vatsvene vangu, vakaita sungano neni nechibayiro.”
6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
Uye matenga anoparidza kururama kwake, nokuti Mwari amene ndiye mutongi. Sera
7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
“Inzwai, imi vanhu vangu, uye ndichataura, imi Israeri, uye ndichapupura pamusoro penyu: Ndini Mwari, Mwari wenyu.
8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
Handikutukei nokuda kwezvibayiro zvenyu, kana zvipiriso zvenyu zvinopiswa, zvinogara zviri pamberi pangu.
9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Handisi kuda hando inobva mudanga rako, kana mbudzi inobva muzvirugu zvako,
10 Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
nokuti mhuka dzose dzesango ndedzangu, nemombe pamakomo chiuru.
11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Ndinoziva shiri dzose dziri mumakomo, uye zvisikwa zvose zvesango ndezvangu.
12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Kana dai ndaiva nenzara, handaikuudza iwe, nokuti nyika ndeyangu, nezvose zviri mairi.
13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Ko, ndinodya nyama yehando kana kunwa ropa rembudzi here?
14 Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
“Bayirai zvibayiro zvokuvonga kuna Mwari, zadzisai zvamakapikira Wokumusoro-soro,
15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
uye mudane kwandiri pazuva rokutambudzika; ndichakurwirai, uye imi muchandikudza.”
16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Asi kuna vakaipa, Mwari anoti: “Ko, une mvumo ipiko iwe yokuti ududzire mutemo wangu, kana kuisa sungano yangu pamiromo yako?
17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Unovenga kurayira kwangu, uye unorasira mashoko angu shure kwako.
18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Paunoona mbavha, unowadzana nayo; unogoverana nemhombwe mugove wako.
19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Unoshandisa muromo wako kuita zvakaipa, uye unorovedza rurimi rwako kukunyengera.
20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
Unogara uchipomera hama yako uye unoitira mwanakomana wamai vako makuhwa.
21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Zvinhu izvi wakazviita ini ndikaramba ndinyerere; wakafunga kuti ndakafanana newe. Asi ndichakutsiura uye ndichaisa mhosva iyi pamberi pako.
22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
“Fungai izvi, imi vanokanganwa Mwari, kuti ndirege kukubvambura-bvamburai mukashaya angakununurai:
23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Munhu anobayira chibayiro chokuvonga ndiye anondikudza, uye anogadzira nzira kuitira kuti ndimuratidze ruponeso rwaMwari.”
