Psalmi 50

1 Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.

KOT Ieowa manaman majanier o molipedo jappa jan ni tapin katipin lel ni a kiridi.

2 No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.

Linan en Kot tapida jan Jion.

3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.

Atail Kot kotido, o a jota kin kotin japaimokit. Kijiniai kelail kin tion mo a, o melimel laud kin mi impa.

4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.

A kotin molipe lan o jappa, pwen kapunala japwilim a aramaj akan!

5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.

Komail kapokon pena nai lelapok kan, me wiadar ar inau on ia ni anjau en mairon!

6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)

Nanlan pan kajaleda a pun; pwe Kot kin kotin kadeikada.

7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.

Komail nai aramaj akan ron, I pan padaki on komail. Ijrael, I pan kaparoki on komail: Nai Kot, om Kot.

8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.

I jota pan kaloke uk pweki om mairon, pwe om mairon ijij kin wiaui on ia anjau karoj.

9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.

Ari jo, I jota pan ale jan komail kau ol de kut o jip ol jan nan im omail.

10 Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.

Pwe man en nan wei karoj me ai o pil man akan, me mimi pon nana kid pak toto.

11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.

I aja manpir en nana karoj o jon en man karoj, me mi nan jap, kin mi re i.

12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.

Ma I men manadar, I jota pan indan uk, pwe jappa me ai o audepa karoj.

13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?

Da, koe lamelame, me I kin inon ion uduk en kau ol, de I men nim ntan kut ol?

14 Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.

Maironki danke on Kot o kapunalan me Lapalap o om inau.

15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.

Likwir don ia ni om injenjued, I ap pan dore uk ala, a koe pan kapina ia.

16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.

A Kot kotin majani on me japun o: Da me koe kaparok duen ai kujoned akan, o lokaia kida au om duen ai inau,

17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?

Pwe koe kin tateki tiak pun o mamaleki ai kujoned akan?

18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.

Ma koe pan kilan lipirap amen, koe kin ian i, o koe kin waroki on me kamal akan.

19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.

Au om kin lokaia kiwei me jued o lo om me likam.

20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.

Koe kin wonon o lokaia likam duen ri om; o nain in om putak koe kin karaune mal.

21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.

Koe wiada mepukat, a nai kin nenenla; koe ap kiki on, me nai dueta koe. A I pan kapun on uk o kajaleda mon maj om.

22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.

Komail me mamaleki Kot, en aja, I pan kajor komail la o jota jauaj pamail pan mia.

23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.

Me kin maironki danke, kin kapina ia; o i al o, me I pan kajale on i duen maur en Kot.