Psalmi 50
1 Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
Psalmus Asaph. Deus deorum Dominus locutus est: et vocavit terram, A solis ortu usque ad occasum:
2 No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
ex Sion species decoris eius.
3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Deus manifeste veniet: Deus noster et non silebit. Ignis in conspectu eius exardescet: et in circuitu eius tempestas valida.
4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Advocavit caelum desursum: et terram discernere populum suum.
5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Congregate illi sanctos eius: qui ordinant testamentum eius super sacrificia.
6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
Et annunciabunt caeli iustitiam eius: quoniam Deus iudex est.
7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Audi populus meus, et loquar Israel, et testificabor tibi: Deus Deus tuus ego sum.
8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
Non in sacrificiis tuis arguam te: holocausta autem tua in conspectu meo sunt semper.
9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Non accipiam de domo tua vitulos: neque de gregibus tuis hircos.
10 Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Quoniam meae sunt omnes ferae silvarum, iumenta in montibus et boves.
11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Cognovi omnia volatilia caeli: et pulchritudo agri mecum est.
12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Si esuriero, non dicam tibi: meus est enim orbis terrae, et plenitudo eius.
13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Numquid manducabo carnes taurorum? aut sanguinem hircorum potabo?
14 Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Immola Deo sacrificium laudis: et redde Altissimo vota tua.
15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Et invoca me in die tribulationis: eruam te, et honorificabis me.
16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Peccatori autem dixit Deus: Quare tu enarras iustitias meas, et assumis testamentum meum per os tuum?
17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Tu vero odisti disciplinam: et proiecisti sermones meos retrorsum:
18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Si videbas furem, currebas cum eo: et cum adulteris portionem tuam ponebas.
19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Os tuum abundavit malitia: et lingua tua concinnabat dolos.
20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
Sedens adversus fratrem tuum loquebaris, et adversus filium matris tuae ponebas scandalum:
21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
haec fecisti, et tacui. Existimasti inique quod ero tui similis: arguam te, et statuam contra faciem tuam.
22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
Intelligite haec qui obliviscimini Deum: nequando rapiat, et non sit qui eripiat.
23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Sacrificium laudis honorificabit me: et illic iter, quo ostendam illi salutare Dei.
