Psalmi 50

1 Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.

Psalmus Asaph. [Deus deorum Dominus locutus est, et vocavit terram a solis ortu usque ad occasum.

2 No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.

Ex Sion species decoris ejus:

3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.

Deus manifeste veniet; Deus noster, et non silebit. Ignis in conspectu ejus exardescet; et in circuitu ejus tempestas valida.

4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.

Advocabit cælum desursum, et terram, discernere populum suum.

5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.

Congregate illi sanctos ejus, qui ordinant testamentum ejus super sacrificia.

6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)

Et annuntiabunt cæli justitiam ejus, quoniam Deus judex est.

7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.

Audi, populus meus, et loquar; Israël, et testificabor tibi: Deus, Deus tuus ego sum.

8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.

Non in sacrificiis tuis arguam te; holocausta autem tua in conspectu meo sunt semper.

9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.

Non accipiam de domo tua vitulos, neque de gregibus tuis hircos:

10 Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.

quoniam meæ sunt omnes feræ silvarum, jumenta in montibus, et boves.

11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.

Cognovi omnia volatilia cæli, et pulchritudo agri mecum est.

12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.

Si esuriero, non dicam tibi: meus est enim orbis terræ et plenitudo ejus.

13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?

Numquid manducabo carnes taurorum? aut sanguinem hircorum potabo?

14 Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.

Immola Deo sacrificium laudis, et redde Altissimo vota tua.

15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.

Et invoca me in die tribulationis: eruam te, et honorificabis me.

16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.

Peccatori autem dixit Deus: Quare tu enarras justitias meas? et assumis testamentum meum per os tuum?

17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?

Tu vero odisti disciplinam, et projecisti sermones meos retrorsum.

18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.

Si videbas furem, currebas cum eo; et cum adulteris portionem tuam ponebas.

19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.

Os tuum abundavit malitia, et lingua tua concinnabat dolos.

20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.

Sedens adversus fratrem tuum loquebaris, et adversus filium matris tuæ ponebas scandalum.

21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.

Hæc fecisti, et tacui. Existimasti inique quod ero tui similis: arguam te, et statuam contra faciem tuam.

22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.

Intelligite hæc, qui obliviscimini Deum, nequando rapiat, et non sit qui eripiat.

23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.

Sacrificium laudis honorificabit me, et illic iter quo ostendam illi salutare Dei.]