Psalmi 50
1 Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
Thaburi ya Asafu Jehova, o we Ngai ũcio Mwene-Hinya, nĩaraaria, ageeta thĩ yothe kuuma irathĩro rĩa riũa nginya kũrĩa rĩthũagĩra.
2 No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Ngai aracangarara arĩ Zayuni itũũra rĩu ithaka mũno.
3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Ngai witũ nĩ gũũka arooka na ndegũkira; mbere yake nĩ mwaki ũrakana, na akarigiicĩrio nĩ kĩhuhũkanio kĩnene.
4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
Areeta igũrũ na thĩ nĩguo ituĩke aira agĩciirithia andũ ake:
5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
“Cookanĩrĩrai harĩ niĩ inyuĩ andũ akwa aamũre, o inyuĩ mwagĩire kĩrĩkanĩro na niĩ na ũndũ wa kũndutĩra igongona.”
6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
Narĩo igũrũ rĩanagĩrĩra ũthingu wake, nĩgũkorwo Ngai we mwene nĩwe mũtuanĩri ciira.
7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
“Inyuĩ andũ akwa, thikĩrĩriai na nĩngwaria, ũthikĩrĩrie, wee Isiraeli, na nĩngũruta ũira wa gũgũthita: nĩ niĩ Ngai, o Ngai waku.
8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
Ndirakũrũithia nĩ ũndũ wa magongona maku, o na kana nĩ ũndũ wa maruta maku ma njino, marĩa makoragwo mbere yakwa hĩndĩ ciothe.
9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Ndibatarĩtio nĩ ndegwa yumĩte kiugũ gĩaku, kana mbũri ciumĩte ciugũ ciaku,
10 Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
nĩgũkorwo nyamũ ciothe cia gĩthaka nĩ ciakwa, na ngʼombe iria irĩ tũrĩma-inĩ ngiri na ngiri.
11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Nyoni ciothe iria irĩ kũu irĩma-inĩ, gũtirĩ o na ĩmwe itooĩ, na ciũmbe ciothe cia werũ-inĩ nĩ ciakwa.
12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Ingĩkorwo hũtiĩ, ndingĩkwĩra, nĩgũkorwo thĩ nĩ yakwa, na kĩrĩa gĩothe kĩrĩ thĩinĩ wayo.
13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Niĩ nĩndĩĩaga nyama cia ndegwa, o na kana nganyua thakame ya mbũri?
14 Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Rutĩra Ngai igongona rĩa gũcookia ngaatho, na ũhingagĩrie Ũrĩa-ũrĩ-Igũrũ-Mũno mĩĩhĩtwa yaku,
15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
na ũngayagĩre mũthenya wa mĩnyamaro; na nĩndĩrĩkũhonokagia, nawe ũngoocage.”
16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
No rĩrĩ, mũndũ ũrĩa mwaganu Ngai ekũmũũria atĩrĩ: “Ũrĩ na kĩhooto kĩrĩkũ gĩa kuuga mawatho makwa, kana kwaria ũhoro wa kĩrĩkanĩro gĩakwa?
17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Nĩũmenete ũrutani wakwa, na ũgateanĩria ciugo ciakwa.
18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Rĩrĩa wona mũici, ũnyiitanagĩra nake; na ũgĩĩaga ũrũmwe na itharia.
19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Ũhũthagĩra kanua gaku kwaria ndeto njũru, na rũrĩmĩ rwaku naruo rũkaaragia maheeni.
20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
Hĩndĩ ciothe waragia ndeto cia gũũkĩrĩra mũrũ wa thoguo, ũgagĩcambia mũrũ-wa-nyũkwa.
21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Maũndũ macio ũmekaga o ngirĩte, nawe ũgeciiria atĩ niĩ ndariĩ o tawe. No rĩrĩ, rĩu nĩngũkũrũithia, nguonie maũndũ marĩa wĩkĩte.
22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
“Mwĩcũraniei ũhoro ũyũ, inyuĩ mũriganagĩrwo nĩ Ngai, nĩguo ndikamũtambuure, na haage mũndũ wa kũmũteithũra.
23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Mũndũ ũrĩa ũrutaga igongona rĩa gũcookia ngaatho nĩ niĩ atĩĩaga, na akahaarĩria njĩra nĩgeetha ndĩmuonie ũhonokanio wa Ngai.”
