Psalmi 50
1 Asafa dziesma. Tas stiprais Dievs, Dievs Tas Kungs, runā, un sauc zemi no rītiem līdz vakariem.
Asaph kah Tingtoenglung Pathen, BOEIPA Pathen loh a thui tih, khocuk lamkah khotlak duela, diklai a tuentah.
2 No Ciānas, kur tas pilnīgais skaistums, Dievs parādās ar spožumu.
Pathen kah a sakthen a soepnah loh Zion lamkah ha sae.
3 Mūsu Dievs nāk un necieš klusu; rijoša uguns iet Viņa priekšā, un Viņam apkārt liela vētra.
Mamih kah Pathen te halo tih omlip pawh. A hmai ah hmai loh a hlawp tih a taengvai ah boehoeng khohli.
4 Viņš sauc debesīm augšā, un zemei, tiesāt Savus ļaudis.
A pilnam te laitloek ham a sosang kah vaan rhoek neh diklai te a tuentah.
5 Sapulcinājiet Man Manus svētos, kas Manu derību derējuši ar upuriem.
Hmueih neh ka paipi aka saii, ka hlangcim rhoek kai taengla tingtun uh lah.
6 Un debesis stāsta Viņa taisnību, jo Dievs pats ir soģis. (Sela)
Pathen amah loh lai a tloek dongah a duengnah te vaan rhoek long khaw a thui uh. (Selah)
7 Klausiet, Mani ļaudis, Es runāšu; Israēl, Es došu liecību pret tevi: Es, Dievs, esmu tavs Dievs.
Ka pilnam aw ya van lah. Israel taengah ka voek vetih Pathen kamah, nangmih kah Pathen loh nangmih taengah ka laipai ni.
8 Tavu upuru pēc Es tevi nepārmācu, nedz tavu dedzināmo upuru pēc, kas vienmēr Manā priekšā.
Nang kah hmueih neh na hmueihhlutnah dongah nang kan tluung moenih. Ka hmai ah om taitu ngawn.
9 No tava nama Es vēršus neņemšu, nedz āžus no taviem laidariem.
Na im kah vaitotal khaw, na vongtung kah kikong khaw ka doe moenih.
10 Jo visi meža zvēri Man pieder, tie lopi uz kalniem pa tūkstošiem.
Duup kah mulhing boeih neh tlang thawngkhat kah rhamsa boeih ke kamah koe ni.
11 Es zinu visus putnus uz kalniem, un tie zvēri laukā ir manā priekšā.
Tlang kah vaa boeih te ka ming tih kohong kah satlung khaw kamah taengah om coeng.
12 Ja Man gribētos ēst, tad Es tev to nesacītu, jo Man pieder pasaule un viņas pilnums.
Lunglai neh a khuikah boeih te kamah taengah om tih ka lamlum cakhaw nang taengah ka thui mahpawh.
13 Vai Man ēst vērša gaļu un dzert āžu asinis?
Vaito lueng saa te ka caak vetih kikong thii te ka ok aya?
14 Upurē Dievam pateicību un maksā tam Visuaugstam savus solījumus.
Uemonah te Pathen taengah nawn lamtah na olcaeng te Khohni taengah thuung lah.
15 Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es tevi gribu izraut, un tev būs Mani godāt.
Te dongah citcai tue vaengah kai n'khue lah. Nang kan pumcum vetih kai nan thangpom ni.
16 Bet uz bezdievīgo Dievs saka: kā tu drīksti daudzināt Manus likumus un Manu derību ņemt savā mutē.
Tedae Pathen loh halang te, “Ka oltlueh aka tae ham neh na ka dongah ka paipi aka khuen nang te bahamlae?
17 Kad tu tomēr ienīsti pārmācību, un laidi pār galvu Manus vārdus?
Thuituennah na hmuhuet tih ka ol he na hnukla na voeih.
18 Kad tu zagli redzi, tad tu viņam skrej līdz, un tev ir dalība ar laulības pārkāpējiem.
Hlanghuen na hmuh vaengah, anih taeng neh na hamsum dongkah, samphaih rhoek taengah na ngaingaih.
19 Ar savu muti tu dodies uz ļaunu, un tava mēle dzen viltību.
Boethae ham na ka na hnonah tih na lai kah thailatnah neh na sun.
20 Tu sēdi runādams pret savu brāli, tavas mātes dēlu tu apmelo.
Na pacaboeina taengah na ngol tih na cal van dae na manu ca te boekoekthingka na paek.
21 To tu dari, un kad Es ciešu klusu, tad tu domā, ka Es tāds pat esmu kā tu; bet Es tevi pārmācīšu un tev to turēšu priekš acīm.
Hekah he na saii vaengah ka omlip hatah namah bangla om khaw om ni tila na poek. Nang te kan tluung vetih na mikhmuh ah kan yan ni.
22 Saprotiet jel to, jūs, kas Dievu aizmirstat, lai Es nesaplosu, un izglābēja nav.
He he Pathen aka hnilh rhoek loh yakming uh laeh. Kam poel vetih aka huul om pawt ve.
23 Kas pateicību upurē, tas Mani tur godā; un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu Dieva pestīšanu.
Uemonah aka nawn loh kai n'thangpom tih longpuei a rhoek a bah dongah Pathen kah daemnah te anih ka tueng ni,” a ti.
