< Psalmi 49 >
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Oigan esto, pueblos todos, Escuchen todos los habitantes del mundo,
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
Tanto los humildes como los de alto nivel, Ricos y pobres juntamente.
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Mi boca hablará sabiduría, Y la meditación de mi corazón entendimiento.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
Inclinaré al proverbio mi oído. Declararé con el arpa mi dicho.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
¿Por qué tengo que temer en días de adversidad Cuando me rodea la iniquidad de mis adversarios,
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
Que confían en la abundancia de sus posesiones, Y se jactan de sus inmensas riquezas?
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Ninguno de ellos puede de algún modo redimir al hermano, Ni pagar su rescate a ʼElohim.
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
Porque la redención de su vida es costosa, Y nunca será suficiente,
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
Para que viva eternamente Y jamás pase a corrupción.
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Porque ve que aun los sabios mueren Igual como perecen el ignorante y el necio, Y dejan a otros sus riquezas.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
Su íntima aspiración es que sus casas sean eternas, Sus moradas, por todas las generaciones. A sus tierras dan sus nombres.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Pero el hombre no permanecerá con honra. Es como las bestias que perecen.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Esta es la senda de los necios, Y de aquellos que tras ellos aprueban sus palabras. (Selah)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol )
Como un rebaño están destinados al Seol, La muerte los pastorea. Los rectos se enseñorearán de ellos por la mañana, Se consumirá su buen parecer, Y el Seol será su morada. (Sheol )
15 Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela) (Sheol )
Pero ʼElohim redimirá mi alma del poder del Seol, Porque me llevará consigo. (Selah) (Sheol )
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
No temas cuando alguno se enriquece, Cuando aumenta el esplendor de su casa.
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
Porque nada llevará al morir, Ni descenderá su esplendor tras él.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Aunque se congratule mientras vive, Aunque sea alabado porque prospera,
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
Se irá a la generación de sus antepasados Y nunca jamás verá la luz.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
El hombre que vive con honor, Pero no entiende [esto], Es como las bestias que perecen.