Psalmi 49
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Načelniku godbe med nasledniki Koretovimi, psalm. Čujte to, vsa ljudstva, poslušajte, vsi sveta prebivalci:
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
Nizki in visoki; bogatin in siromak enako.
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Usta moja bodejo govorila razno modrost, in srca mojega premišljevanje mnogotero razumnost.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
Uho svoje nagnem k priliki, na strunah bodem razodeval uganko svojo.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Kaj bi se bal o hudem času, da me ne obdá sledóv mojih krivica,
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
Njih, ki zaupajo v mogočnost svojo, in se ponašajo v obilosti svojega bogastva?
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Brata nikakor ne more odkupiti nihče, ne dati Bogu odkupnine njegove.
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
(Drag namreč je njih življenja odkup, dà, ni ga vekomaj!)
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
Da bi živel še večno, ne izkusil trohnobe.
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Vidi namreč, da mrjó modri, enako pogine nespametni in neumni, in drugim pušča bogastvo svoje.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
Menili so, da se hiše njih stavijo za veke, prebivališča njih za vse rodove, ko so jih imenovali po svojih imenih po deželah.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
In vendar človek v časti ne bode ostal; podoben postane živalim, ki poginejo.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Ta je njih pot, njih upanje; in nasledniki njih odobravajo njih usta.
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
Kakor živino pasla jih bode smrt razpostavljene v grobu, dokler jim gospodujejo pravični tisto jutro, in obliko njih pokonča pekel, iz prebivališča njegovega. (Sheol h7585)
Ali Bog bode rešil dušo mojo groba, ko me bode sprejel mogočno. (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Ne bój se, ko kdo bogat postane, ko se pomnoži domača slava njegova;
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
Ker v smrti ne vzame nič tega sè seboj; za njim ne pojde slava njegova.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Ko bode blagoslavljal dušo svojo v življenji svojem, in te bodejo slavili, ker si privoščiš:
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
Da pride noter do dobe očetov svojih, vekomaj vendar ne bodejo uživali luči.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Človek, ki je v čisli a ni razumen, podoben je živini, katera pogine.
