Psalmi 49
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
もろもろの民よきけ賤きも貴きも富るも貧きもすべて地にすめる者よ なんぢらともに耳をそばだてよ
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
もろもろの民よきけ賤きも貴きも富るも貧きもすべて地にすめる者よ なんぢらともに耳をそばだてよ
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
わが口はかしこきことをかたり わが心はさときことを思はん
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
われ耳を喩言にかたぶけ琴をならしてわが幽玄なる語をときあらはさん
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
わが踵にちかかる不義のわれを打圍むわざはひの日もいかで懼るることあらんや
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
おのが富をたのみ財おほきを誇るもの
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
たれ一人おのが兄弟をあがなふことあたはず之がために贖價を神にささげ
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
之をとこしへに生存へしめて朽ざらしむることあたはず（霊魂をあがなふには費いとおほくして此事をとこしへに捨置ざるを得ざればなり）
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
之をとこしへに生存へしめて朽ざらしむることあたはず（霊魂をあがなふには費いとおほくして此事をとこしへに捨置ざるを得ざればなり）
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
そは智きものも死 おろかものも獣心者もひとしくほろびてその富を他人にのこすことは常にみるところなり
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
かれら竊におもふ わが家はとこしへに存りわがすまひは世々にいたらんと かれらはその地におのが名をおはせたり
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
されど人は譽のなかに永くとどまらず亡びうする獣のごとし
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
斯のごときは愚かなるものの途なり 然はあれど後人はその言をよしとせん (セラ)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
かれらは羊のむれのごとくに陰府のものと定めらる 死これが牧者とならん直きもの朝にかれらををさめん その美容は陰府にほろぼされて宿るところなかるべし (Sheol h7585)
されど神われを接たまふべければわが霊魂をあがなひて陰府のちからより脱かれしめたまはん (セラ) (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
人のとみてその家のさかえくははらんとき汝おそるるなかれ
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
かれの死るときは何一つたづさへゆくことあたはず その榮はこれにしたがひて下ることをせざればなり
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
かかる人はいきながらふるほどに己がたましひを祝するとも みづからを厚うするがゆゑに人々なんぢをほむるとも
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
なんぢ列祖の世にゆかん かれらはたえて光をみざるべし
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
尊貴なかにありて暁らざる人はほろびうする獣のごとし
