Psalmi 49
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
(Til sangmesteren. Af Koras sønner. En salme.) Hør det, alle Folkeslag, lyt til, al Verdens Folk,
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
både høj og lav, både rig og fattig!
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Min Mund skal tale Visdom, mit Hjerte udgransker Indsigt;
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
jeg bøjer mit Øre til Tankesprog, råder min Gåde til Strengeleg.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Hvorfor skulle jeg frygte i de onde dage, når mine lumske Fjender omringer mig med Brøde,
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
de, som stoler på deres gods og bryster sig af deres store rigdom?
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Visselig, ingen kan købe sin sjæl fri og give Gud en løsesum
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
- Prisen for hans sjæl blev for høj, for evigt måtte han opgive det - så han kunde blive i Live
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
og aldrig få Graven at se;
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
nej, han skal se den; Vismænd dør, både Dåre og Tåbe går bort. Deres Gods må de afstå til andre,
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
deres Grav er deres Hjem for evigt, deres Bolig Slægt efter Slægt, om Godser end fik deres Navn.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Trods Herlighed bliver Mennesket ikke, han er som Dyrene, der forgår.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Så går det dem, der tror sig trygge, så ender det for dem, deres Tale behager. (Sela)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
I Dødsriget drives de ned som Får, deres Hyrde skal Døden være; de oprigtige træder på dem ved Gry, deres Skikkelse går Opløsning i Møde, Dødsriget er deres Bolig. (Sheol h7585)
Men Gud udløser min Sjæl af Dødsrigets Hånd, thi han tager mig til sig. (Sela) (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Frygt ej, når en Mand bliver rig, når hans Huses Herlighed øges;
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
thi intet tager han med i Døden, hans Herlighed følger ham ikke.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Priser han end i Live sig selv: "De lover dig for din Lykke!"
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
han vandrer til sine Fædres Slægt, der aldrig får Lyset at skue.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Den, som lever i Herlighed, men uden Forstand, han er som Dyrene, der forgår.
