Psalmi 49
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Til Sangmesteren; af Koras Børn; en Psalme. Hører dette, alle Folkeslag! vender eders Øren hid, alle Verdens Indbyggere!
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
baade ringe og høje, rige og fattige til Hobe!
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Min Mund udtaler Visdom og mit Hjertes Betænkning Forstand.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
Jeg vil bøje mit Øre til Ordsprog; jeg vil udlægge min mørke Tale til Harpe.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Hvorfor skulde jeg frygte i de onde Dage, naar mine Efterstræberes Ondskab omgiver mig,
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
de, som forlade sig paa deres Gods og rose sig af deres store Rigdom?
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
Ingen Mand kan dog udløse en Broder, han kan ikke give Gud Løsepenge for ham.
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
Thi deres Sjæls Genløsning vil koste meget og maa i Evighed opgives,
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
saa at han skulde kunne leve hen bestandig uden at se Graven.
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Thi den vil han faa at se; de vise dø, Daaren og den ufornuftige omkomme tilsammen, og de efterlade deres Gods til andre.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
Deres inderste Tanker ere, at deres Huse skulle staa evindelig, deres Boliger fra Slægt til Slægt, de kalde deres Jorder op efter deres Navn.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Dog har et Menneske, som er i Værdighed, ikke Bestand; han bliver lig Dyrene, som udryddes.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Saa gaar det dem, som ere fulde af Selvtillid; dog love deres Efterkommere det med deres Mund. (Sela)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol h7585)
De lægge sig i Dødsriget som Faar, Døden skal fortære dem og de oprigtige skulle regere over dem, naar Morgenen oprinder; og Dødsriget skal afslide deres Skikkelse, saa at den ingen Bolig har mere. (Sheol h7585)
Men Gud skal forløse min Sjæl af Dødsrigets Vold, thi han antager mig. (Sela) (Sheol h7585)
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Frygt ikke, naar en Mand bliver rig, naar hans Hus's Herlighed bliver stor;
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
thi han skal slet intet tage med sig, naar han dør, hans Herlighed skal ikke fare ned efter ham.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Skønt han velsigner sin Sjæl, medens han lever, og man priser ham, fordi han gør sig til gode:
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
Saa skal han dog komme til sine Fædres Slægt; i Evighed se de ikke Lyset.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Et Menneske, som er i Værdighed og ikke har Forstand, han bliver lig Dyrene, som udryddes.
