< Psalmi 49 >
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim. Klausāties to, visi ļaudis, grieziet ausis šurp, visi pasaules iedzīvotāji,
Katoeng kruek zaehoikung hanah, Korah caanawk ih Saam laa. Nangcae boih, hae hae tahngai oh; long ah khosah kaminawk:
2 Tā zemi kā augsti, bagāti kā nabagi kopā.
kahnaem kasang, angraeng hoi kamtang kaminawk boih, nawnto tahngai oh.
3 Manas mutes runa ir gudrība, un manas sirds domas ir prātīgas.
Kai ih pakha loe palunghahaih lok to thui ueloe, ka palungthin mah panoek thaihaih to poek tih.
4 Es griezīšu savu ausi pie viena sakāma vārda, un izteikšu savu mīklu uz koklēm.
Patahhaih lok bangah naa ka patueng moe, kathuk ruici lok to katoeng kruekhaih hoiah kamnoek ah ka thuih han.
5 Kāpēc man bīties ļaunās dienās, kad manu vajātāju noziegums ap mani metās?
Tipongah maw kasae aninawk to angzoh moe, kai aling koeh kaminawk ih zaehaih mah ang takui khoep naah ka zii tih?
6 Tie paļaujas uz savu padomu un greznojās ar savu lielo bagātību.
Nihcae loe angmacae ih hmuenmae to oep o moe, angraenghaih pongah amoek o cadoeh;
7 Savu brāli neviens nevar atpestīt nedz Dievam par to dot atpirkšanas maksu,
angmacae nawkamyanawk to mi mah doeh akrang o thai ai, anih han Sithaw khaeah akranghaih hmuen doeh paek o thai ai:
8 (Jo visai dārga ir viņu dvēseles atpestīšana un no(tā) tam jāatstājas mūžīgi, )
nihcae hinghaih akrang hanah paroeai atho nat, to pongah dungzan khoek to sung tih boeh:
9 Ka tas dzīvotu mūžam un kapu neredzētu.
akrang nahaeloe kami loe qong ai ah, dungzan khoek to hing han oh.
10 Tiešām redzēs, ka gudri mirst, ka ģeķi un neprātīgi kopā iet bojā un savu mantu pamet citiem.
Palungha kaminawk duekhaih loe kami boih mah hnuk; nihcae loe kamthu kami hoi tidoeh panoek ai kami baktiah ni anghmat o moe, minawk hanah ni a tawnh o ih hmuennawk to caeh o taak.
11 Tās ir viņu sirdsdomas, ka viņu namiem būs stāvēt mūžīgi, viņu dzīvokļiem līdz radu radiem; tie nosauc valstis pēc saviem vārdiem.
A tawnh o ih imnawk loe dungzan khoek to cak tih, a oh o haih ahmuennawk doeh a caanawk dung khoek to cak poe tih, tiah a poek o pongah, longnawk to angmacae ih ahmin hoiah suek o.
12 Bet cilvēks greznībā nepastāv, viņš līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Toe kami loe lensawk cadoeh cak poe ai: kanghmaa kangtaa taw ih moi hoiah ni anghmong.
13 Šis ir tas ceļš ģeķiem un tiem, kas viņiem iet pakaļ un kam viņu vārdi patīk. (Sela)
Nihcae amthuhaih loklam loe to tiah oh: nihcae mah thuih o ih loknawk to a caanawk mah tahngai pae o. (Selah)
14 Tie taps noguldīti ellē kā avis, nāve tos ganīs; bet tie taisnie par tiem valdīs rītam austot, un viņu augumu aprīs elle, ka nebūs, kur palikt. (Sheol )
Nihcae loe tuu baktiah taprong ah angsong o, duekhaih mah nihcae to pacah tih; akhawnbang ah nihcae to katoeng kaminawk mah uk tih; nihcae ih krang loe taprong ah qong tih, taprong loe nihcae ohhaih ahmuen ah oh. (Sheol )
15 Bet Dievs atpestīs manu dvēseli no elles varas, jo Viņš mani pieņems. (Sela) (Sheol )
Toe ka pakhra loe taprong thacakhaih thung hoiah Sithaw mah akrang ueloe, angmah khaeah na caeh haih tih. (Selah) (Sheol )
16 Nebēdājies par to, kad kāds top bagāts, kad viņa nama gods top liels.
Kami loe angraeng moe, a im lensawkhaih hoiah qoeng tahang naah, zii hmah;
17 Jo viņš mirdams neko neņems līdz, viņa godība tam neies pakaļ.
A duek naah loe tita doeh sin mak ai, a lensawkhaih mah anih to patom tathuk mak ai.
18 Jebšu viņš savu dvēseli svētī, kamēr viņš dzīvo, un tevi teic, ka tu sev labas dienas sagādājis.
Anih hing naah loe, angmah hoi angmah to tahamhoih koek ah a poek: nang raeng naah loe, kaminawk mah nang to ang pakoeh o.
19 Tomēr tu noiesi pie viņa tēvu radiem, kas gaismu neredz ne mūžam.
Toe anih loe ampanawk ih acaeng ohhaih ahmuen ah caeh tih; nihcae loe hinghaih to natuek naah doeh hnu o mak ai boeh.
20 Cilvēks, kas greznībā un nav prātīgs, tas līdzinājās lopiem, ko nokauj.
Hmuenmae angraenghaih hoi koi, panoekhaih tawn ai kami loe, anghma angtaa taw ih moi hoiah ni anghmong.