Psalmi 46

1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim, augstām balsīm. Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, īsti varens palīgs bēdu laikā.

Til sangmesteren; av Korahs barn; efter Alamot; en sang. Gud er vår tilflukt og vår styrke, en hjelp i trengsler, funnet såre stor.

2 Tādēļ nebīstamies, lai arī zeme pazūd, un kalni pašā jūras vidū nogrimst,

Derfor frykter vi ikke, om jorden omskiftes, og om fjell rokkes i havets hjerte,

3 Lai viņas ūdeņi kauc un plosās un no viņas greznošanās kalni dreb. (Sela)

om dets bølger bruser og skummer, og fjell bever ved dets overmot. (Sela)

4 Taču upes strautiņi iepriecinās Dieva pilsētu, kur tā Visuaugstākā svētie dzīvokļi.

En strøm - dens bekker gleder Guds stad, den Høiestes hellige bolig.

5 Dievs ir viņas vidū; tā nešaubīsies, Dievs viņai palīdzēs rītam austot.

Gud er midt i den, den skal ikke rokkes; Gud hjelper den når morgenen bryter frem.

6 Pagāni kauc, valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi.

Folkeferd bruste, riker blev rokket; han lot sin røst høre, jorden smeltet.

7 Tas Kungs Cebaot ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu augstais patvērums. (Sela)

Herren, hærskarenes Gud, er med oss; Jakobs Gud er vår faste borg. (Sela)

8 Nāciet un raugāt Tā Kunga darbus, kas postīšanu sūta virs zemes,

Kom, se Herrens gjerninger, som har gjort ødeleggelse på jorden!

9 Kas kariem liek mitēties pa visu pasauli, kas stopus salauž un šķēpus sadauza, kas ratus ar uguni sadedzina.

Han gjør ende på krigene over hele jorden, bryter buen sønder og hugger spydet av; vognene brenner han op med ild.

10 Nostājaties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs. - Es būšu paaugstināts starp pagāniem. Es būšu paaugstināts zemes virsū.

Hold op og kjenn at jeg er Gud! Jeg er ophøiet iblandt folkene, ophøiet på jorden.

11 Tas Kungs Cebaot ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu augstais patvērums. (Sela)

Herren, hærskarenes Gud, er med oss; Jakobs Gud er vår faste borg. (Sela)