< Psalmi 46 >
1 Koraha bērnu dziesma. Dziedātāju vadonim, augstām balsīm. Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, īsti varens palīgs bēdu laikā.
Til Sangmesteren; af Koras Børn; en Sang; til Alamoth.
2 Tādēļ nebīstamies, lai arī zeme pazūd, un kalni pašā jūras vidū nogrimst,
Gud er vor Tillid og Styrke, en Hjælp i Angester, prøvet til fulde.
3 Lai viņas ūdeņi kauc un plosās un no viņas greznošanās kalni dreb. (Sela)
Derfor ville vi ikke frygte, om end Jorden forandres, og Bjergene synke ned i Havets Dyb;
4 Taču upes strautiņi iepriecinās Dieva pilsētu, kur tā Visuaugstākā svētie dzīvokļi.
om end Vandene deri bruse og oprøres, Bjergene bæve for dets Vælde. (Sela)
5 Dievs ir viņas vidū; tā nešaubīsies, Dievs viņai palīdzēs rītam austot.
Men en Strøm med sine Bække glæder Guds Stad, Helligdommen, den Højestes Boliger.
6 Pagāni kauc, valstis krīt, zeme izkūst, kad Viņš paceļ Savu balsi.
Gud er midt i den, den skal ikke rokkes; Gud skal hjælpe den, naar Morgenen frembryder.
7 Tas Kungs Cebaot ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu augstais patvērums. (Sela)
Hedningerne brusede, Rigerne bevægedes; han udgav sin Røst, Jorden smeltedes.
8 Nāciet un raugāt Tā Kunga darbus, kas postīšanu sūta virs zemes,
Herren Zebaoth er med os, Jakobs Gud er vor faste Borg. (Sela)
9 Kas kariem liek mitēties pa visu pasauli, kas stopus salauž un šķēpus sadauza, kas ratus ar uguni sadedzina.
Kommer, ser Herrens Gerninger, hvorledes han har anrettet Ødelæggelser paa Jorden.
10 Nostājaties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs. - Es būšu paaugstināts starp pagāniem. Es būšu paaugstināts zemes virsū.
Han, som kommer Krigene til at holde op indtil Jordens Ende, sønderbryder Buen og afhugger Spydet, opbrænder Vognene med Ild.
11 Tas Kungs Cebaot ir ar mums, Jēkaba Dievs ir mūsu augstais patvērums. (Sela)
Lader af og vider, at jeg er Gud, ophøjet iblandt Hedningerne, ophøjet paa Jorden. Herren Zebaoth er med os, Jakobs Gud er vor faste Borg. (Sela)